aha, tā ir.. bet nu vide veido mūs un tas, kas daras ārā neuzlabo garstāvokli.. :) bet būs ok, pagaidi tulīt būs Zē svētki - visi mīlēs viens otru un tā...
nu jā... tas ir forši, ja māk tamborēt un tā. A ko darīt tiem, kam abas kreisās uz šitādām lietām? Piedevām, es laikam palieku pie tā, ka tā šallīte man sanāk lētāka, ja nopērku viņu, neviss tamborēju to laikā, kad varu naudiņas pelnīt. Stulbi jau tas ir, bet diemžēl realitāte. Savā laikā vienam puisim uzadiju šalli. Izskatijās pēc striķa. Žēl, ka nepakārās.. :))))
nu bet paša gatavotai dāvanai tak pavisam cita vērtība kā pirktai. adīt es nemāku. nav, kas iemāca :o( bet tamborēt ir baigi vienkārši. un laiku nemaz tik daudz nevajag. tagad pa vakariem, kad nav ko darīt un cibā maz raksta, ne tikai šallītes var notamborēt ;o)
protams, ka pašu rociņām darinātais ir vērtīgāks. ar mīlestību atceros rokas pulksteni, ko man uztaisīja 5gadus vecs sīcis. Nedēļu nēsāju, lai viņam būtu dāvināšanas prieks! :DDD es tagad domāju, ka varētu mēģināt uzadit kko.. pielipināji. :)
valdziņus uzmest es māku. pašreiz adu šalli. un lamājos, ka tajā musturs el vē neko saprast envar. tamborēšanu pēc grāmatām apgūt bija stipri vienkāršāk. bet varbūt tāpēc, ka mammabija dzīvajā parādījusi pamatus. nu to, kurš ir kurš stabiņš. un pēc tam atlika tikai skatīties kā tie kombinējas kopā...
Nu jā, dzīvajā protams ir labāk.. man ir paveicies, man viena traka adītāja dzīvo blakus - viņa zin VISUS musturus.. Parāda, es uzadu un aizmirstu :) zeķes adīt man rrrrrriebjas... toč jāsāk adatas meklēt..
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
jā, un tam cilvēkam drīzāk vajadzētu mēli dāvināt ;o)
Savā laikā vienam puisim uzadiju šalli. Izskatijās pēc striķa. Žēl, ka nepakārās.. :))))
es tagad domāju, ka varētu mēģināt uzadit kko.. pielipināji. :)