protams, ka pašu rociņām darinātais ir vērtīgāks. ar mīlestību atceros rokas pulksteni, ko man uztaisīja 5gadus vecs sīcis. Nedēļu nēsāju, lai viņam būtu dāvināšanas prieks! :DDD es tagad domāju, ka varētu mēģināt uzadit kko.. pielipināji. :)
valdziņus uzmest es māku. pašreiz adu šalli. un lamājos, ka tajā musturs el vē neko saprast envar. tamborēšanu pēc grāmatām apgūt bija stipri vienkāršāk. bet varbūt tāpēc, ka mammabija dzīvajā parādījusi pamatus. nu to, kurš ir kurš stabiņš. un pēc tam atlika tikai skatīties kā tie kombinējas kopā...
Nu jā, dzīvajā protams ir labāk.. man ir paveicies, man viena traka adītāja dzīvo blakus - viņa zin VISUS musturus.. Parāda, es uzadu un aizmirstu :) zeķes adīt man rrrrrriebjas... toč jāsāk adatas meklēt..
es tagad domāju, ka varētu mēģināt uzadit kko.. pielipināji. :)