Vakar, laizot bērnības traumu atstātās rētas, dzirdēju frāzi: "Vecāku uzdevums bija dot mums dzīvību. Viss pārējais ir bonuss." Sasodīti eksaltēti, bet patiesi.
bez tam tava tēze ir pretrunā ar evolūciju. bērni, par kuriem nerūpējas vecāki, nomirst, nesasnieguši vairošanās vecumu un tātad nenododot tālāk parbērnunerūpēšanās gēnus.
un kā vēl ir kopīgs. kīvords ir pēcnācēju izdzīvotība. rūpes par bērnu nozīmē ne tikai barošanu, bet arī konkurētspējīgas personības izaudzēšanu. harmoniskās (harmoniski audzētās) personas ir labāk atalgotas un treknākas, un var bērniem labāku paiku un konkurētspējīgāku izglītību dot. tā notiek izlase. vismaz tā notika laikos, kad notika cilvēka eovlūcija.
"Oliveru Tvistu" un "Dāvidu Koperfīldu" neesi bērnībā lasījusi, vai?;) Jebšu Mārtiņa Freimaņa intervijas visos pēdējo pāris nedēļu laikrakstos?;) Pilna pasaule ar visādiem pelnrušķu stāstiem, kurus tieši vecāku rūpju trūkums ir rūdījis sīvajai konkurences cīņai. Kamēr tādas lutinātas mīļmeitņas kā es sēž un sprauž mapēs papīrus par grašiem.:)
Ja tas var mierināt - es gan neesmu tikusi lutināta, kur nu vēl bijusi mīļmeitiņas statusā, bet rezultātā daru apmēram ko tikpat bezjēdzīgu;) Tas pats vecais stāsts par skrūvi un audzināšanas neizbēgamo ietekmi.
nesmu lasījusi tās intervijas, tikai bišķi dzirdējusi. nu bet uz vienu pelnrušķi ir 100 lūzeru un alkoholiķu. tie daži veiksmes gadījumi ir izņēmumi. it kā nebūtu jūs tos alkoholiķu ciematus latgalē redzējuši.
un ja tu būtu pareizi lutināta mīļmeitiņa, tad nepurpinātu tagad par bērnības trumām!
Lūk, par milzīgo aizspriedumu, ka eksistē PAREIZĀS veiksminieku audzēšanas metodes, kurš mani kaitina jau sen, es kādreiz sarakstīšu veselu lielu traktātu!
piebildīšu - un no vecāku rūpju kvalitātes ir atkarīga cilvēku kā sugas saglabāšanās. varbūt tikai šo ļoti lielo rūpju dēļ cilvēki pašlaik tik ļoti dominē pār pārējām sugām.
ak, tas ir saskaņā ar evolūcijas bioloģijas pamatiem, nu tikpat kā 2x2. par to vārās čupām zinātnisko žurnālu - atrod jaunus un jaunus mehānismus, kā ļautiņi panāk to pēcnācēju izdzīvotību, kā instinktu līmenī uztur rūpes un kā piedabū tēviņu nest gaļu mājās.
jo cilvēkiem, atšķirībā no zivīm, ļoti ilgi ir vajadzīgas vecāku rūpes. nevar mazulis piedzimt sauso lapu kaudzē kā čūskulēns, pasauļoties un doties medībās.
pameklē uz evolution biology.
protams, populācijā vienmēr ir daļa īpatņu, kas nerūpējas par pēcnācējiem. piemēram, daudzi īpaši vaislīgi tēviņi. tas nodrošina zināmu ģenētisko daudzveidību. oi, tur vēl ir gari stāsti par daz''adām vairošanās stratēģijām.
OK, ir nepieciešamas pieaugušo īpatņu rūpes, bet tiem nav obligāti jābūt vecākiem. Sasodīti daudzās kultūrās bērnu aprūpe un mācīšana lielākoties nav bijis vecāku pienākums.
Jā, šim es arī pievienojos. Mani izaudzināja skola, jo tā bija vide, kurā es mostly uzturējos. Tagad laikam es padomātu par to, cik daudz laika būtu gatava veltīt savam bērnam, jo tā izaugsme un ietekmes, ko piedāvā skola mūsdienās, viss tas 'jauniešu tusiņš' man tomēr šķiet stipri degradējošs.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
bērni, par kuriem nerūpējas vecāki, nomirst, nesasnieguši vairošanās vecumu un tātad nenododot tālāk parbērnunerūpēšanās gēnus.
Tam, kas tieši palīdz tev izdzīvot līdz patstāvīgas barošanās sākumam, ar tavu reproduktīvo spēju saglabāšanos nav nekā kopīga.
rūpes par bērnu nozīmē ne tikai barošanu, bet arī konkurētspējīgas personības izaudzēšanu.
harmoniskās (harmoniski audzētās) personas ir labāk atalgotas un treknākas, un var bērniem labāku paiku un konkurētspējīgāku izglītību dot. tā notiek izlase. vismaz tā notika laikos, kad notika cilvēka eovlūcija.
Jebšu Mārtiņa Freimaņa intervijas visos pēdējo pāris nedēļu laikrakstos?;)
Pilna pasaule ar visādiem pelnrušķu stāstiem, kurus tieši vecāku rūpju trūkums ir rūdījis sīvajai konkurences cīņai.
Kamēr tādas lutinātas mīļmeitņas kā es sēž un sprauž mapēs papīrus par grašiem.:)
nu bet uz vienu pelnrušķi ir 100 lūzeru un alkoholiķu. tie daži veiksmes gadījumi ir izņēmumi.
it kā nebūtu jūs tos alkoholiķu ciematus latgalē redzējuši.
un ja tu būtu pareizi lutināta mīļmeitiņa, tad nepurpinātu tagad par bērnības trumām!
jo cilvēkiem, atšķirībā no zivīm, ļoti ilgi ir vajadzīgas vecāku rūpes. nevar mazulis piedzimt sauso lapu kaudzē kā čūskulēns, pasauļoties un doties medībās.
pameklē uz evolution biology.
protams, populācijā vienmēr ir daļa īpatņu, kas nerūpējas par pēcnācējiem. piemēram, daudzi īpaši vaislīgi tēviņi. tas nodrošina zināmu ģenētisko daudzveidību. oi, tur vēl ir gari stāsti par daz''adām vairošanās stratēģijām.
(bet nu man jāiet prom)
Tagad laikam es padomātu par to, cik daudz laika būtu gatava veltīt savam bērnam, jo tā izaugsme un ietekmes, ko piedāvā skola mūsdienās, viss tas 'jauniešu tusiņš' man tomēr šķiet stipri degradējošs.