Vakar, laizot bērnības traumu atstātās rētas, dzirdēju frāzi: "Vecāku uzdevums bija dot mums dzīvību. Viss pārējais ir bonuss." Sasodīti eksaltēti, bet patiesi.
ak, tas ir saskaņā ar evolūcijas bioloģijas pamatiem, nu tikpat kā 2x2. par to vārās čupām zinātnisko žurnālu - atrod jaunus un jaunus mehānismus, kā ļautiņi panāk to pēcnācēju izdzīvotību, kā instinktu līmenī uztur rūpes un kā piedabū tēviņu nest gaļu mājās.
jo cilvēkiem, atšķirībā no zivīm, ļoti ilgi ir vajadzīgas vecāku rūpes. nevar mazulis piedzimt sauso lapu kaudzē kā čūskulēns, pasauļoties un doties medībās.
pameklē uz evolution biology.
protams, populācijā vienmēr ir daļa īpatņu, kas nerūpējas par pēcnācējiem. piemēram, daudzi īpaši vaislīgi tēviņi. tas nodrošina zināmu ģenētisko daudzveidību. oi, tur vēl ir gari stāsti par daz''adām vairošanās stratēģijām.
OK, ir nepieciešamas pieaugušo īpatņu rūpes, bet tiem nav obligāti jābūt vecākiem. Sasodīti daudzās kultūrās bērnu aprūpe un mācīšana lielākoties nav bijis vecāku pienākums.
Jā, šim es arī pievienojos. Mani izaudzināja skola, jo tā bija vide, kurā es mostly uzturējos. Tagad laikam es padomātu par to, cik daudz laika būtu gatava veltīt savam bērnam, jo tā izaugsme un ietekmes, ko piedāvā skola mūsdienās, viss tas 'jauniešu tusiņš' man tomēr šķiet stipri degradējošs.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
jo cilvēkiem, atšķirībā no zivīm, ļoti ilgi ir vajadzīgas vecāku rūpes. nevar mazulis piedzimt sauso lapu kaudzē kā čūskulēns, pasauļoties un doties medībās.
pameklē uz evolution biology.
protams, populācijā vienmēr ir daļa īpatņu, kas nerūpējas par pēcnācējiem. piemēram, daudzi īpaši vaislīgi tēviņi. tas nodrošina zināmu ģenētisko daudzveidību. oi, tur vēl ir gari stāsti par daz''adām vairošanās stratēģijām.
(bet nu man jāiet prom)
Tagad laikam es padomātu par to, cik daudz laika būtu gatava veltīt savam bērnam, jo tā izaugsme un ietekmes, ko piedāvā skola mūsdienās, viss tas 'jauniešu tusiņš' man tomēr šķiet stipri degradējošs.