Kurvjzieža kontemplācijas

krii

7.9.06 12:13

Bet, ja nu reiz mani kas kaitina manā pašas dzīvē, kas tāds, par ko atbildību es gribētu novelt uz laikmetu ar tā tikumiem, tad tā ir ideoloģija, kura - vairumā gadījumu gan ne tik idiotiskā formā - pausta šajā http://www.tvnet.lv/men/attiecibas/article.php?id=30118 un līdzīgos rakstiņos.
Jā, tiešām - ko darīt, ja kāds tevi mīl? Bēgt prom, noraujot galdautus un apgāžot glāzes, ieslēgties pieliekamajā un mainīt sarunas tematu, glābties, glābties, glābties, caur logu, caur durvīm, caur skursteni... Ko darīt, ja tu, diespas, kādu mīli? Griezt vēnas, sakost zobus un nekad, nekad neatzīties, lai pasargātu sevi un šo apkaunojošo jūtu objektu.
Jo kas gan var būt briesmīgāk kā uz mirkli iemantot cilvēcisku seju, bez cinisma un ironijas, vai ne?

• Mūzika: This is the road to hell...

• 20 raksta
• ir doma

• krii

  7.9.06 15:08

  

  Mhm, sievietes - izņemot mūs, tās gudrās un žultainās, protams - ir smieklīgas, nožēlojamas manipulatores, kas vajā nabaga piselīgos tēviņus ar savām sentimentālajām vaimanām. Nez, kāds ir viņu viltīgais mērķis?:/
  

  • Atbildēt
  • Iepriekšējais
  • Diskusija

  • honeybee

    7.9.06 15:33

    

    Oi, labāk neironizē, bet atbildi uz jautājumu - cik bieži a) variants un cik bieži b) variants?
    
    Es par sevi diezgan droši varu pateikt, ka savam mīļotajam vīrietim esmu šo frāzi pateikusi b) variantā reizes desmit, a) variantā vismaz piecreiz vairāk (un "vismaz" ir ļoti plaši interpretējams apzīmējums), un kādas divas-trīs reizes variantā "es tev tagad to pateikšu, jo mūsu attiecībās pietrūkst Spriedzes un Problēmu". Ja tu vari lepoties ar to, ka vienmēr šo frāzi izmanto pēc būtības - nu, visu cieņu, tad tu tiešām piederi pie gudrajām un žultainajām ;)

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais
    • Diskusija

    • honeybee

      7.9.06 15:38

      

      P.S. Jā, un es pieļauju, ka mans vīrietis - kā jebkurš vīrietis, kas manās acīs augstu kotējas - šo frāzi izmanto praktiski tikai pēc būtības, t.i., "es šajā brīdī varu apzvērēt, ka mīlu tevi patiesi un izsaku šos vārdus bez slēpta nodoma", sadzīviskām situācijām atstājot biklāko "es tevi arī" vai kādu citu frāzīti iz sērijas "tu man patīc" vai "tu esi jauka". Vai arī šobrīd lasa šo te diskusiju un ar kaunu atceras tās 2-3 reizes, kad ir paziņojis "es arī tevi mīlu" nevis pēc rūpīgām pārdomām, bet mirkļa impulsa iespaidā/aiz ieraduma/aiz pieklājības.

      • Atbildēt
      • Iepriekšējais

    • krii

      7.9.06 15:53

      

      Piedod, negribēju, lai izskan aizvainojoši.
      Es personiski esmu to teikusi tikai vienam vīrietim, tikai pēc tam, kad biju to vairākkārt dzirdējusi no viņa, un tas tiešām to arī nozīmēja. Vēlāk mēs viens otram to teicām bieži. Bet nekā manipulatīva tajā nebija - vismaz man tā šķita.
      Pēc tam - un joprojām - allaž esmu kodusi sev mēlē, jo, ak! - es taču nedrīkstu otram cilvēkam uzkraut tik baismīgu informāciju. Un par to es sevi mazliet nicinu.
      Un vispār man šodien ir neveselīga tendence uz dramatizēšanu.
      

      • Atbildēt
      • Iepriekšējais
      • Diskusija

      • honeybee

        7.9.06 16:01

        

        Nu, manuprāt, pareizi līdz šim esi darījusi. Nav tur nekā nicināma.
        Protams, ir viens punkts, kurā vajadzētu to pateikt arī tad, ja nedomā, ka tas ir vispareizāk - bet šajā punktā parasti saruna arī ir citādāka.
        
        Bet es pati pēc sevis zinu - un, man šķiet, daudzām citām sievietēm ir līdzīgi - ka šie vārdi pārāk bieži tiek izmantoti citos nolūkos. Tipa "es tevi mīlu" = "tu man nodarīji pāri", vai "es tevi mīlu" = "pasaki, ka tu mani mīli, vai arī būs sūdi", "es tevi mīlu" = "dari tā, kā es gribu", "es tevi mīlu" = "liec mani mierā"; un attiecīgais raksts droši vien ir par otro variantu. Tev vienkārši nav šādas pieredzes, ka attiecīgā frāze tiek izmantota ačgārni, tāpēc arī nesaproti humoru ;)

        • Atbildēt
        • Iepriekšējais