P.S. Jā, un es pieļauju, ka mans vīrietis - kā jebkurš vīrietis, kas manās acīs augstu kotējas - šo frāzi izmanto praktiski tikai pēc būtības, t.i., "es šajā brīdī varu apzvērēt, ka mīlu tevi patiesi un izsaku šos vārdus bez slēpta nodoma", sadzīviskām situācijām atstājot biklāko "es tevi arī" vai kādu citu frāzīti iz sērijas "tu man patīc" vai "tu esi jauka". Vai arī šobrīd lasa šo te diskusiju un ar kaunu atceras tās 2-3 reizes, kad ir paziņojis "es arī tevi mīlu" nevis pēc rūpīgām pārdomām, bet mirkļa impulsa iespaidā/aiz ieraduma/aiz pieklājības.