garneļu salāti baltvīna mērcē a' la m-elle Krii
Iziet cauri lielveikalam, atklāt, ka garneles dabūjamas ar atlaidi, iepirkt, aiznest mājās, iesviest ledusskapī. Izvilkt no bāriņa aiztukšotu padraņķīgu Chenet baltvīnu, ieklunkšķināt, noburkšķēt: "Fui, silts, atšālējies". Izņemt no ledusskapja garneles, iebērt bļodiņā, uzliet palielu šļācienu baltvīna, maziņu šļācieniņu eļļas, uzspiest dažas lāses citrona sulas, pagrābstīties virtuves plauktiņā, atrast "Santa Maria" garšvielas zivju ēdieniem, uzbērt palielu šķipsnu, samaisīt, ieskatīties ledusskapī, ieraudzīt kaktiņā maziņu, savītušu diļļu buntīti,izvilkt no tās vismazāk nožēlojamos stiebriņus, uzgriezt bļodiņas saturam, vēlreiz samaisīt. Padomāt, ka būtu labi, ja mājās būtu arī avokado un gabaliņš laša, bet, ja nav - nav, nosēsties pie televizora, likt bļodiņas saturu ar karotīti uz salātu lapām un ēst, izdvešot slāpētus labsajūtas kunkstus un aizdzerot ar atlikušo silto baltvīnu, atšķaidītu ar ledusaukstu "Boržomi", ko papildina citrona šķēlīte.
Drīzāk vidēji vai labi apceptam steika gabalam.
A ko darīt?
Un tad man ir jāsvīst pie plīts...ar garnelēm...gandrīz veselas desmit minūtes...;(
Re: A ko darīt?
Re: A ko darīt?