Par vīriešu saprātīgumu
Raugi, par ko nu es reizēm apskaužu mūsu saprāta brāļus no Ādama puses, tad tas ir viņu vairuma racionālais piegājiens mentālajam monstram, dēvētam par Attiecībām. Ja vīrišķi sāk traucēt kāds no Attiecību elementiem, viņš tām pieliek punktu vai ievieš sev papildus vēl kādas - labāk funkcionējošas. Mana māsa no Ievas tādā pašā situācijā visbiežāk izvēlas ilgstoši un kvalitatīvi CIEST, pēc iespējas intensīvāk bojājot dzīvi arī otrai iesaistītajai pusei.
Kas attiecas uz večiem, tad tur vairāk jāskatās socializēšanas ieradumi. Sievietēm lielajā vairumā nepieciešams emocionāls kontakts ar abu dzimumu pārstāvjiem, bet veči var tīri mierīgi gadiem tusēt tikai ar večiem un sieviete vajadzīga nevis emocionālam, bet fiziskam kontaktam. Tā kā cilvēks pamatā ir emcionāla būtne, tad večiem ir vieglāk panest to, ka viņu emocionālajā dzīvē pietrūkst sievišķa. Savukārt pa laikam dabūt kādu cērtamu skudru (der arī pa maksu) fiziskajam kontaktam nemaz nav tik sarežģīti. Atkal tā paša augšāk minētā iemesla dēļ.
Kā Tev šitāds murgojums?
Par to emocionālo kontaktu - nu, nezinu, nezinu. Draugi un brāļi taču paliek arī tad, ja stacionārā kniebēja mājās nav.:)
Brāļi arī nemaz tik daudzām nav. Un pat ja ir... Es ar savu māsu tikpat kā nekontaktējos- redzu labi ja 3 reizes gadā, telefoniski sazinamies... nu apmēram divreiz biežāk.
Te Tu aizķēri aktuālu tēmu- PASAULĒ kopumā veču nav mazāk. Es runāju par Latviju (šai pašā katlā metot visu bijušo socbloku). Un cik no sievietēm ir gatavas mesties veča meklējumos ārzemēs? Pēdējā laikā arvien vairāk. Iemesls laikam nav jāskaidro ;-)
Kas attiecas uz ārzemniekiem - nekur nav jāmetas, paši spieto kā bites ap ziedošām liepām.:)
Nu ko lai saka, manu vīrišķo ĻOTI LABO paziņu daļu pārstāv arī personas no Lielvārdes :PPP Kas nav lielpilsēta.