Un vispār - ikreiz, kad te, Cibā, mājīgajā, saulainajā miestiņā, glicīniju pārpilnajām palodzēm, sanāk uzgrūsties kāda pārgudreļa nicigajai vīpsnai vai iekāpt žults spļāvienā, man vienkārši nāk raudiens un rīklē spiežas vaimana, ka "...labi, labi es esmu stulba, mēs daudzi esam stulbi un gribētu būt gudrāki, bet kāpēc Tev, nezvēram, par to jāņirgājas, ko?!"
;)
Intelektuāļi arī raud, tā teikt :D