Ai, bet vispār, mani mīlīši, ja nu kāds to manu nopietnību grib dzirdēt, tad feminisms nav vis nedz spalvainas kājas, nedz belziens pa kājstarpi katram, kurš tev kafiju grib izmaksāt, bet gan atskārsme, nepielūdzama un rāma, ka vīrietis NAV biļete uz laimīgo, mierpilno un labklājīgo dzīvi. Tik vien.
A mierīgi var būt. Jebšu ir kāda regula, ka jebkura uzskata pamatā drīkst būt tikai tās aksiomas, kas formulētas pozitīvi????!!!
Tipa "es esmu ar tevi kopā tāpēc, ka tu man neriebies", "es strādāju šajā darbā tāpēc, ka tas nav pilnīgi debīls", "es uzskatu, ka dieva nav" - protams, var tā dzīvot, bet nezinu... Man labāk patīk uzskati, kuros tiek more or less formulēts, kas IR ceļš uz laimi, nevis kas NAV ceļš uz laimi. Ja nav-nav, liec to mierā un necepies, neba nu kāds tev tos vīrišķus akurāt uzspiež.
Vismaz, cik tāl es izlasīju tā raksta ievadu, tur bija runa par to, kas IR feminisms, kādas IR tās problēmas, ar ko tas saistīts, kādas IR pamatnostādnes, kādas IR idejas (piemēram, nevis "vīrietis NAV pārāks par sievieti", bet "vīrietis un sieviete IR līdztiesīgi").
Runa tak ir par ikdienas ticību/pārliecību, nevis par teoriju, kurā, protams, var būt arī negatīvas definīcijas un bieži no tām nav iespējams izvairīties.