Ai, bet vispār, mani mīlīši, ja nu kāds to manu nopietnību grib dzirdēt, tad feminisms nav vis nedz spalvainas kājas, nedz belziens pa kājstarpi katram, kurš tev kafiju grib izmaksāt, bet gan atskārsme, nepielūdzama un rāma, ka vīrietis NAV biļete uz laimīgo, mierpilno un labklājīgo dzīvi. Tik vien.
Zinot viņa, phe!
Zin, man kaut kā nepatīk justies kā 2.šķiras radījumam - nespējniekam, kuram par visu savu labklājību jāpateicas kādam citam.
Ak, jā - man nebija baltās kleitas, baznīcas, ābolā košanas un līguma apstiprināšanas pie notāra. Tad jau neko daudz no dzīves laikam nesaprotu.;(
Mana dārgā man šad tad nolasa priekšā līdzīgus viedokļus no forumiem - vīrišķim jābūt tādam un šitādam, jādara tā un tā, jāuztur sieva līdz bērna cikturgadu vecumam un jāatdod visa nauda sievai. Un tad ir lielais pārsteigums - kā viņš, cūka, tā drīkst! :)