Atcerējos, ka sešpadsmit gadu vecumā gribēju māju ar dārzu, vīru un četrus bērnus - "kad izaugšu liela". Bērniem vārdi bija jau izdomāti un vīra fiziskie parametri arī gluži skaidri. Tikai vēlmes attiecībā uz viesistabas tapešu krāsu mainījās, atkarībā no noskaņojuma.
Toties skaidrības par potenciālo līgavaini nebija nekādas. Tur domas mainījās.
Tu liecies tāda skumīga, tā ir?
Četri bērni bija skaidra lieta jau gados 12. Māja, dārzs- ne visai interesē vēl tagad. Nu māja vēl kuda ņišlo, bet dārzs... ja nu vienīgi japāņu stila akmensdārzs ar smilšu apli. Kas attiecas uz sievu... hmmmmmm... ne fiziskie, ne garīgie parametri man nebija skaidri pat vēl vakar. Tak mainās tie cilvēki uz vella paraušanu- i fiziski, i garīgi...
Bet nu labi vien, ka neapprecējos :D