Allažiņ esmu zinājusi, ka var izjust seksuālu iekāri pret cilvēku, kuru nemīl. Nekad neesmu zinājusi, vai iespējams mīlēt cilvēku, ar kuru iespējamas seksuālas attiecības, un neiekārot viņu.
esmu mācīts, ka nedrīkst vērtēt pēc izskata, bet gan jāredz labā sirds, un prātīgais prāts.. Kaut kā liekulīgi tas viss. Da visas ir mīlēstības- gan tā fiksā sprēgājošā, gan lēni rāmi rūgstošā. Pirmajā gadījumā ir svarīgāk saņemt, otrajā - dot. Iekārot var ne tikai augumu. Bezierunu mīlestība tieši nozīmē "pieņemt". Bez īpašas kārošanas. Es neidealizēju. Bet tam ticu. Pats gan pieķeros tieši augumam. Bet ar to saprotot saskanīgu plastiku.
nezinu. Man parasti ir gadījies, ka, ja esmu iemīlējusi reproduktīvā vecuma vīrieti, es viņā saskatu seksuālu un iekārojamu būtni, arī tad, ja sākotnējās prioritātes ir bijušas prāts un raksturs. Starp vīriešiem vispār ir ļoti maz tādu, kuri spēj izraisīt iekāri tikai ar savu ārieni.