Kurvjzieža kontemplācijas

krii

16.7.23 23:47

Vai arhetipiskais "spītnieces savaldīšanas" sižets, kurš sastopams ļoti daudz Eirāzijas tautu folklorās un vairākkārt adaptēts daiļliteratūrā (Šekspīrs, mūsu pašu Brigaderes "Princese Gundega" u.c., īstenībā nav Stokholmas sindroma attīstības detalizēta hronika?

• 6 raksta
• ir doma

• ctulhu

  16.7.23 23:53

  

  Nu droši vien ja tos savaldītājus beigās nenoliek vietā un/ vai nenosit.

  • Atbildēt

• porcupine

  17.7.23 10:17

  

  Brr, atgādināji par bērnībā redzēto Dzefirelli The Taming of The Shrew ekranizāciju (1967), te kinoteātros rādīja apmēram 70. gadu sākumā.
  Diezgan labi atceros dīvaino pēcgaršu savā mazas meitenes prātā: kas tas bija? Viņš tur pazemo, ņirgājas, bet visiem radiem jautri, viņa viena pret visiem, neviens nejūt līdzi.

  • Atbildēt
  • Diskusija

  • krii

    17.7.23 22:26

    

    Dzefirelli neesmu redzējusi, bet Šekspīra teksts man ar katru nodzīvoto gadu šķiet aizvien mizogīnāks.

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais
    • Diskusija

    • krii

      18.7.23 10:05

      

      Alūzijas ar "Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu".

      • Atbildēt
      • Iepriekšējais
      • Diskusija

      • porcupine

        18.7.23 11:02

        

        Kaut kas tajā ir, jā. Salauzt nepakļāvīgu raksturu par katru cenu.

        • Atbildēt
        • Iepriekšējais
        • Diskusija

        • krii

          18.7.23 16:00

          

          Mainīt personību, padarīt par dārzeni, kurš laiž siekaliņu pār lūpu un piekrīt visam.
          
          Nu, vai arī ielikt ļoti daudzslāņainu zemtekstu, kas ļauj varoni interpretēt kā rūdītu rafinēti manipulējošu stervu.
          

          • Atbildēt
          • Iepriekšējais