Kurvjzieža kontemplācijas

Krāšņais Kurvjziedis

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
"Agresīvas reakcijas pamatā vienmēr ir apdraudējuma sajūta; jo cilvēks/dzīvnieks mazāk trauksmains, jo retāk viņš izpaudīsies agresīvi (cilvēka gadījumā - arī pasīvi agresīvi)."

Nu, nezinu, nezinu.
Gribēju iebilst, ka agresiju var izsaukt arī fizisks (nu, vai mentāls, kurš neprojicējas somatiski, ja tāds vispār ir iespējams) diskomforts, bet tad atcerējos, ka sāpju pamatfunkcija ir aktualizēt bailes no nāves.
  • Man šķiet, ka ir cilvēki, kam vnk patīk būt nejaukiem, is all, un nevajag to norakstīt uz psihes stāvokļiem, kuri citus tādus nepadara
    Nu, t.i., protams, ka ikvienu var novest līdz (pasīvai) agresijai, bet daži vnk tur dzīvo un jūtas ar to tīri OK, un gan jau ka viņiem tas strādā (honeybee pasīvi agresīvi teica)
    • Domā, ka patīk? Man liekas, ka tas jebkuram ir diezgan nogurdinoši - bet es spriežu pēc sevis; tā kā esmu diezgan (neir)astēniska, tad pēc jebkuras kašķīgas konfrontācijas man vnk. nav spēka, un es nožēloju, ka esmu šim impulsam ļāvusies. (Tas mani, protams, nekādi nepadara par jaukāku cilvēku. Diemžēl.)
      Bet tie, kuri bieži ir nejauki - viņiem taču tas arī paņem spēkus un neļauj atslābt?
      • Man ir lielas aizdomas, ka ir cilvēki, kuriem konflikts un drāma tieši iedod enerģiju un viņi gluži vai atdzīvojas.
      • Tas pats jau ar cilvēkiem, kas ir allaž jauki, ne?
        • Būt jaukam ir grūti tikai tad, ja otrs izturas nejauki.
          • Nu, nē. Būt jaukam (truly jaukam) nozīmē trū empātiju un pastāvīgu paškontroli, un tas ir darbs

            Nu t.i., paskatīties uz truly jauku cilvēku un nodomāt "kas tad tur tāds, es tak pati jauka, nav jau grūti šim arī tādam būt". Turklāt bieži (jo īpaši paziņu/kolēģu/utt) līmenī jaukāk izturas pret tiem, kuru (pasīvā) agresija izpaužas biežāk un nekontrolējamāk. (Nu, neapsveikt dz-d jauku kolēģi nav mīļi, bet nav traģēdija, neapsveikt ofisa čūsku ir bīstami.)

            Ar ko es nesaku, ka būt jaukam ir grūtāk kā būt nejaukam, drīzāk to, ka tas ir līdzīgs darba apjoms; un yes, ieguvumi no tā, ka esi jauks, ir lielāki, bet nav garantēti, un jā, nejaukam būt varbūt ir ilgtermiņā sliktāk, bet īstermiņā lielāks risks ir jaukuma ievainojamība. Tā kā tās ir drīzāk dažādas spēles stratēģijas, un daudz vairāk par personību kā tādu, nevis psihes stāvokļiem, IMO
            • Iespējams, tas no temperamenta atkarīgs - kuri psihes stāvokļi biežāk ir spontāni un kuri savukārt prasa disciplīnu.
              • Bet then again, "temperaments" kaut kādā ziņā arī ir disciplīnas jautājums, imo

                Es zinu, ka izklausos, ka specifiski uzkasos, bet man actually ir interesanti par to domāt
                considering, ka, ja es būtu atstāta savā vaļā, es būtu totāls grumpy cat un impulss būt nejaukai pret cilvēkiem manī ir ļoti, ļoti izteikts, un ja es nepiekontrolēju sevi, tad reāli visu laiku saku kaut kādu drausmīgu sūdu, par ko varētu aiziet pakārties

                es gan tāpat saku kaut kādu drausmīgu sūdu visu laiku, tikai tagad daudzi cilvēki nedomā, ka es tā patiešām domāju xD
Powered by Sviesta Ciba