Kurvjzieža kontemplācijas

Nu, nē. Būt jaukam (truly jaukam) nozīmē trū empātiju un pastāvīgu paškontroli, un tas ir darbs

Nu t.i., paskatīties uz truly jauku cilvēku un nodomāt "kas tad tur tāds, es tak pati jauka, nav jau grūti šim arī tādam būt". Turklāt bieži (jo īpaši paziņu/kolēģu/utt) līmenī jaukāk izturas pret tiem, kuru (pasīvā) agresija izpaužas biežāk un nekontrolējamāk. (Nu, neapsveikt dz-d jauku kolēģi nav mīļi, bet nav traģēdija, neapsveikt ofisa čūsku ir bīstami.)

Ar ko es nesaku, ka būt jaukam ir grūtāk kā būt nejaukam, drīzāk to, ka tas ir līdzīgs darba apjoms; un yes, ieguvumi no tā, ka esi jauks, ir lielāki, bet nav garantēti, un jā, nejaukam būt varbūt ir ilgtermiņā sliktāk, bet īstermiņā lielāks risks ir jaukuma ievainojamība. Tā kā tās ir drīzāk dažādas spēles stratēģijas, un daudz vairāk par personību kā tādu, nevis psihes stāvokļiem, IMO