Pēdējā laikā esmu pārāk nevērīga pret saviem brīnišķīgajiem draugiem (un, protams, jūtos par to pamatoti vainīga), bet viņi ir, un viņi ir kā šķiedras savijušies stiprā, elastīgā batutā, kurš uzķer mani un pasviež augšup pēc katra no maniem izmisīgajiem kritieniem.
Bez jums, mīļie, es vairs nebūtu dzīva (tā nav nedz koķetērija, nedz hiperbola).
Paldies visiem. Un katram, kuram pārāk reti to esmu teikusi individuāli.
Es jūs ļoti mīlu.
Bez jums, mīļie, es vairs nebūtu dzīva (tā nav nedz koķetērija, nedz hiperbola).
Paldies visiem. Un katram, kuram pārāk reti to esmu teikusi individuāli.
Es jūs ļoti mīlu.
Paldies arī Tev, ka esi.