Kurvjzieža kontemplācijas

Haijams, vīns, dažādas ķermeņa daļas, pīšļi, ceturtdiena

Krāšņais Kurvjziedis

Haijams, vīns, dažādas ķermeņa daļas, pīšļi, ceturtdiena

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
این کوزه که آبرخوارهٔ مزدوریست
از دیدهٔ شاهیست و دل دستوریست
هر کاسهٔ می که در کف مخموریست
ازعارض مستی و لب مستوریست

Parindenis:

Šis trauks*, kas algādzim [kalpo par] krūzi,
No valdnieka acīm un ierēdņa sirds ir [darināts].
Ikkatrs vīna kauss dzērāja delnā
No žūpas vaiga un svētules** lūpām ir [darināts].

* - vispār jau tur minēta tā pati visiem (īpaši man) apnikusī "krūka", jāizdomā kāds veiksmīgāks sinonīms;
** - "مستور" ir "tiklā", "krietnā", "piedienīgi apģērbtā"; savā Irānas ceļojumā mēs viņas saucām par čadrainēm, lai nošķirtu no tām beibēm, kuras hidžaba noteikumus interpretēja pārsteidzoši brīvi.
  • Vai rindiņās ir runa par vienu vai diviem dažādiem traukiem? Viens - algādzim (kuram valdnieka acs un ierēdņa sirds neļauj dzert neko stiprāku par ūdeni), otrs - dzērājam? Vai tomēr algādzis tas pats dzērājs vien ir?
    • Lietoti trīs dažādi vārdi.
      Pirmais ir māla lielizmēra krūze ("krūka", sasodīts), parasti ar osu.
      Otrais ir krūze, vairāk tieši kā funkcijas apzīmējums, pieņemu, ka tā parasti sauc to, ko izmanto tieši dzeršanai (nevis to lielo, no kā salej) un tur iekšā var būt gan ūdens, gan vīns, gan jebkurš cits šķidrums.
      Trešais ir kauss, parasti vīna.

      Algādzis un vīna dzērājs šajā četrrindē var būt gan viena un tā pati persona, gan dažādas.

      Valdnieka acs un ierēdņa sirds, manuprāt, ir kārtējā metafora par visu (ieskaitot sociālās piramīdas smailē savulaik esošo) ķermeņu pārvēršanos pīšļos. Haijama (vai viņam piedēvēto) rubaju viens no visbiežākajiem motīviem ir "X dzer vīnu => X nomirst un pārvēršas pīšļos => no pīšļiem/māliem, kas satur X pārvērtušās ķermeņa daļas, podnieks darina krūku/kausu => kāds, Ne-X dzer vīnu no kausa/lej no krūkas un nezina (vai zina), ka tie ir X pīšļi"
Powered by Sviesta Ciba