Kurvjzieža kontemplācijas

Darbiņā mums šobrīd valda līksms haoss, kādu spējīgi radīt tikai laikmetīgās mākslas kuratori, un mēs tam visam peldam pa virsu ar ieinteresētu pīlēnu sejām.

Naktī savukārt es murgoju, ka pūlos noorganizēt savas kūrētās izstādes atklāšanu, taču mani vajā personāži no Šekspīra "Sapņa vasaras naktī" - amatieru aktieru trupa, no kuriem viens joprojām ir ēzeļa izskatā. Viņi staigā man pakaļ pa muzeju, visu laiku grib uzstāties un es jūtos diezgan bezpalīdzīga, jo ir kaut kāds nerakstīts, bet nepārkāpjams noteikums, ka "lai vai ko, bet ēzelīti gan nedrīkst dzīt laukā!"