Haijama zilganā pirmdiena
هرگه که طلوع صبح ازرق باشد
باید که به کف می مروق باشد
گویند در افواه که حق تلخ بود
باید که بدین دلیل می حق باشد
Parindenis:
Ikreiz, kad rītausma gaišzila top,
Plaukstā jātur vīns jo dzidrs.
Teic, patiesība esot rūgta,
Tāpēc vīnam jāvēršas patiesībā
باید که به کف می مروق باشد
گویند در افواه که حق تلخ بود
باید که بدین دلیل می حق باشد
Parindenis:
Ikreiz, kad rītausma gaišzila top,
Plaukstā jātur vīns jo dzidrs.
Teic, patiesība esot rūgta,
Tāpēc vīnam jāvēršas patiesībā
Sūfismā vīna reibums ir metafora mistiskajai saplūsmei ar dievišķo. Un erotiskā mīlestība simbolizē mīlestību pret Dievu kā visa skaistā un radošā pirmavotu.
Vai tas ir tā jau Haijama laikos un vai viņš to apzināti izmanto - to es nezinu.
Vienīgajā nopietnajā Haijama biogrāfijā, ko esmu lasījusi (20.gs. otrās puses amerikāņu vēsturnieks, uzvārdu neatceros) par askēzi un sūfisma praktizēšanu nekā nav, drīzāk par klusu, puslatentu zoroastisku opozīciju arābiskajam islāmam (raksturīga visām tālaika senajām persiešu dzimtām).
Tā kā šis vēl man ir pētāms jautājums. :)