Kurvjzieža kontemplācijas

Haijams turpina diskutēt ar svētuļiem

krii

16.6.21 08:59

من هیچ ندانم که مرا آنکه سرشت
از اهل بهشت کرد یا دوزخ زشت
جامی و بتی وبربطی برلب کشت
این هر سه مرا تقد وترا نسیه بهشت

Parindenis:
Ne nieka nezinu - vai Tas, kurš radīja mani,
Radīja [nolemtu] paradīzei vai ellei?
Kauss, mīļotā un barbats* lauka malā -
Šie trīs man doti uzreiz, tev - paradīze uz parāda.

(Barbats esot lautai līdzīgs stīgu instruments)

• 4 raksta
• ir doma

• snauts

  16.6.21 10:43

  

  Šņabis, sieva un akordeons.

  • Atbildēt
  • Diskusija

  • krii

    16.6.21 11:00

    

    Kaut kā tā, jā.

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais

• dombrava

  16.6.21 15:59

  

  Šķiet, ka Bodlērs pārfrāzējis Haijamu.
  
  ""Ir stunda, kad jānoreibst! Lai netaptu par cietējiem, Laika vergiem, noreibstiet bez mitēšanās! No vīna, no dzejas, no mīlestības , no tikuma- kā Jums labāk tīk."
  
  Es kādreiz apskaudu tos, kas var prieku un piepildījumu atrast tajā skaistumā, kas ir šeit pat. Varbūt tad arī zūd ilgas pēc Paradīzes vai eksistenciālais tukšums, ja piemīt spēja priecāties.

  • Atbildēt
  • Diskusija

  • krii

    16.6.21 18:00

    

    Jā, ļoti iespējams, ka tā ir tieša ietekme (kaut gan tēma nenoliedzami ir gadsimtu gaitā izspēlēta daudzu autoru darbos).
    Un es joprojām domāju, ka spēja līksmot un svinēt dzīvi ir nepieciešama un būtiska.

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais