Šķiet, ka Bodlērs pārfrāzējis Haijamu.
""Ir stunda, kad jānoreibst! Lai netaptu par cietējiem, Laika vergiem, noreibstiet bez mitēšanās! No vīna, no dzejas, no mīlestības , no tikuma- kā Jums labāk tīk."
Es kādreiz apskaudu tos, kas var prieku un piepildījumu atrast tajā skaistumā, kas ir šeit pat. Varbūt tad arī zūd ilgas pēc Paradīzes vai eksistenciālais tukšums, ja piemīt spēja priecāties.
""Ir stunda, kad jānoreibst! Lai netaptu par cietējiem, Laika vergiem, noreibstiet bez mitēšanās! No vīna, no dzejas, no mīlestības , no tikuma- kā Jums labāk tīk."
Es kādreiz apskaudu tos, kas var prieku un piepildījumu atrast tajā skaistumā, kas ir šeit pat. Varbūt tad arī zūd ilgas pēc Paradīzes vai eksistenciālais tukšums, ja piemīt spēja priecāties.