Kurvjzieža kontemplācijas

Ļaunie gari pamet manu mājokli

Krāšņais Kurvjziedis

Ļaunie gari pamet manu mājokli

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Pārskrēju mājās, ietraucos virtuvē un sastingu ar domu - "bļāviens, kurš mājlops te ir tik briesmīgi piemīzis?!". Izmeklējos, izložņājos - peļķes nav. Miskasti arī no rīta godīgi iznesu, Ričmondam tātad nav bijis iespējas izvilkt un pavazāt kādu labi pastāvējušu zivs asaku vai ko līdzīgu.
Visbeidzot - tadammm! - sekojot smakas koncentrācijai burtiski iebāzu degunu tās avotā.
Maigie, pūkainie ziediņi uz pīlādžzara, kuru nolauzu rītausmā, staigādama ar suni, pārnesu mājās un ieliku vāzē, lai priecē.
Tagad es zinu, kā pīlādži atbaida ļaunos garus, darbības mehānisms tāds pats kā ķiplokiem.
Nē, nu pie atvērta loga jau gluži OK.
  • Es uzzināju, ka ziedošas bārbeles un vilkābeles ož ne pārāk patīkami. Jo man dzīvžogs sastāv no vienām un otrām, lielā daudzumā :D
    • Jā! Un vēl tādiem gariem ziediem krūmiņi, spirejas? Un tad vēl kkāds koks/krūms kas nav pīlādzis, bet līdzīgiem ziediem vienlaikus gan pēc mīzaliem gan pēc kaut kā salda un salkana (kāds man teica, ka līķu smaka, neesmo ostījusi) arī nezinu kas tas ir un vēl ir tādi it kā nekaitīgi krūmiņi, ko ienes iekšā un tad gan sāk smirdēt, āra nesmirž
      • Viss atkarīgs no koncentrācijas!
        Tagad, kad man logs atvērts, varu sēdēt tam pīlādzim pavisam tuvu, un nekas.
        Bet, kad bija dienu pastāvējis nelielā telpā ar aizvērtu logu - gāza no kājām!
Powered by Sviesta Ciba