Ļaunie gari pamet manu mājokli
Pārskrēju mājās, ietraucos virtuvē un sastingu ar domu - "bļāviens, kurš mājlops te ir tik briesmīgi piemīzis?!". Izmeklējos, izložņājos - peļķes nav. Miskasti arī no rīta godīgi iznesu, Ričmondam tātad nav bijis iespējas izvilkt un pavazāt kādu labi pastāvējušu zivs asaku vai ko līdzīgu.
Visbeidzot - tadammm! - sekojot smakas koncentrācijai burtiski iebāzu degunu tās avotā.
Maigie, pūkainie ziediņi uz pīlādžzara, kuru nolauzu rītausmā, staigādama ar suni, pārnesu mājās un ieliku vāzē, lai priecē.
Tagad es zinu, kā pīlādži atbaida ļaunos garus, darbības mehānisms tāds pats kā ķiplokiem.
Nē, nu pie atvērta loga jau gluži OK.
Visbeidzot - tadammm! - sekojot smakas koncentrācijai burtiski iebāzu degunu tās avotā.
Maigie, pūkainie ziediņi uz pīlādžzara, kuru nolauzu rītausmā, staigādama ar suni, pārnesu mājās un ieliku vāzē, lai priecē.
Tagad es zinu, kā pīlādži atbaida ļaunos garus, darbības mehānisms tāds pats kā ķiplokiem.
Nē, nu pie atvērta loga jau gluži OK.
Tagad, kad man logs atvērts, varu sēdēt tam pīlādzim pavisam tuvu, un nekas.
Bet, kad bija dienu pastāvējis nelielā telpā ar aizvērtu logu - gāza no kājām!