Kurvjzieža kontemplācijas

Krāšņais Kurvjziedis

[info]krii
29.7.19 17:01
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Ilgstošai psihoterapijai ļoti bieži (gandrīz vienmēr man zināmajos gadījumos) ir vismaz divas manā uztverē ļoti bīstamas blaknes:

1) uz psihoterapeitu projicējas personiskais Super Ego un daļēji vai pilnībā zūd (jau tā tik nosacītā) subjekta autonomija;
visi šie daudzie gadījumi, kad pat ikdienišķi lēmumi tiek galvā saskaņoti ar guru viedokli, pieredze gandrīz automātiski tiek interpretēta caur terapeita iespējamā viedokļa prizmu;
attiecīgi gan kontroles lokuss pārceļas ārpusē - uz citu personu, kurai tiek piešķirta apbrīnojami milzīga vara, kuru var salīdzināt, iespējams, ar iepriekšējo gadsimtu katoļu biktstēva varu, resp., viss štābiņš un vadības pults ir rokās tam, kurš sēž aiz kušetītes, - gan arī zūd iespējas savu šībrīža rīcību un pieredzi skeptiski & kritiski izvērtēt no savas personiskās pozīcijas; uzdrošinos pieņemt, ka daudziem savas personiskās pozīcijas vispār vairs nav;

2) sākas terapijas seku racionalizācija, pavēršot to sev glaimojošā gultnē - jā, jā, tā pati hrestomātiskā lepošanās ar čurāšanu gultā;
dažreiz tā pāraug pat vieglā (vai smagākā) indoktrinācijas tieksmē - "tu baidies, ka sāksi čurāt gultā? nebaidies nenieka! es arī čurāju gultā un tas ir reāli forši! mani ir pametuši visi kopdzīves partneri, ieskaitot kaķi un kāmīšus, bet es beidzot atviegloti uzelpoju savā brīvībā no viņiem! mācies izbaudīt čurāšanu gultā - man šī iespēja ir maksājusi vairākus desmitus tūkstošus eiro un daudzus simtus terapijas stundu vairāku desmitu gadu laikā, bet beidzot man ir šī brīvība un šis lepnums [bez kura es sabruktu izmisumā par izšķiesto naudu, laiku un joprojām slapjajiem pamperiem, bet, tā kā es negribu sabrukt izmisumā, es nekad neatzīšos nedz citiem, nedz - jo īpaši - sev]!"

Par ko šis viss? Grasos drīzumā sākt terapiju, haha!
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry

  • [info]mufs
    29.7.19 17:54
    tā tiešām notiek, kā Tu raksti pirmajā punktā?

  • [info]honeybee
    29.7.19 18:34
    Bāc, tu drīksti atslepenot manu komentāru un pateikt, kuri punkti ir par mani!!! *drāma*

    • [info]krii
      29.7.19 18:41
      Par tevi - toč, neviens! :)

      • [info]honeybee
        29.7.19 18:41
        Oh, es sevi totāli atpazīstu vismaz trijos punktos
        T.i., divos, kurus tu nosauci
        Un trešajā, kurā es pirms gājiena pie psih* sēžu, graužu nagus un saceru apmēram šādus ierakstus

      • [info]honeybee
        29.7.19 18:46
        Tb ko es gribēju teikt, ka chill, tā nav kaut kāda maģija, kas obligāti sapisīs tev prātu dīvainos veidos. Reizēm tā sapisīs tev prātu, bet tāpēc, ka tavam prātam tā būs vajadzējis (nu, piemēram, nomainīt "ko mans tēvs par to teiktu" uz "ko mans psih* par to teiktu", ar cerību, ka psih* nav tik izjāta persona), bet tas viss ir reversible

        Par augstākredzamo uzbraucienu tēvam & kontekstā ar citu komentāru, kuru tu ieliki citur: nē, nav tā, ka psih* specijāli liek tev justies sūdīgi par vecākiem. Neizbēgami par to tiks runāts (kad tu to vēlēsies), jo vecāki kindof veido mūsu pasauli, bet eventuāli tas nonāk pie šausminošās atziņas, ka, nu, man viņi bija VECĀKI, bet sev pašiem viņi vnk bija cilvēki, kas feilo tāpat kā mēs visi, reizēm to saprotot, un reizēm to nesaprotot, is all.

        • [info]krii
          29.7.19 19:23
          Jā, par laimi man ir bijušas šādas tādas terapijas, un es ļoti ceru, ka varēšu palikt pozīcijā "mīlu un cienu savus vecākus, kā arī par daudz ko esmu viņiem pateicīga, lieliski apzinoties, ka ar daudz ko savā dzīvē viņi nav tikuši galā, bet tas manī raisa drīzāk līdzjūtību nekā aizvainojumu vai dusmas".

          • [info]honeybee
            29.7.19 19:31
            gan jau būsi arī "akdies cik tas ir pretīgi" un "kā man ir sevis, maziņās, žēl".

            līdzjūtība starpcit varbūt pat nav garantēti "pareizākās" emocijas, ko just *for lack of a better word

            • [info]krii
              29.7.19 19:48
              Tas ir bijis un, ceru, atstrādāts, jo mazāk par visu man tagad vajadzētu pašņukstēt par mazo nabadzīti, kamon, viņa sen ir kļuvusi par raženi noaugušu babuli, kurš var nemazgāt traukus un nākt mājās naktī, kad vien grib. :D

              Jā, līdzjūtības vietā labāk derētu empātija un sapratne.
Powered by Sviesta Ciba