Kurvjzieža kontemplācijas

Jau kurais šampanietis jau kuro dienu!
Ja gribat dzirdēt daudz nepelnītu labu vārdu, bet nespējat simulēt savu nāvi, ejiet prom no esošā darba.

Paštaisnā, viegli uzliesmojošā Cibas sabiedrība - apmāta ar vēlmi definēt un klasificēt, lai pēc tam šīs definīcijas un klasifikācijas kaislīgi noliegtu.
Man vienmēr bijis bail no agresijas un rupjības - sīka un paviegla esmu - tāpēc drošāk laikam būtu pamest šo vietu uz visiem laikiem. Vai radīt sev alternatīvo žurnālu - tādu, kura rakstītājai (vai rakstītājam?) nav un nevar būt nekāda veidokļa nedz par politiku, nedz vīriešu-sieviešu attiecībām, nedz to draņķa kulināriju (ak, jā - es arī vakar vārīju tkemali, dikti maz sanāca, daļa plūmju bija sākušas bojāties, bet supergardi, pati arī vakar un šorīt brokastīs visu izēdu, būs atkal uz tirgu pēc plūmēm jāiet!). Varbūt savus eksaltētos saulrietu aprakstus varēšu čubināt dieva mierā, bez kādiem kašķiem.
Joprojām ļoti cienu tos, kuri pamanās šeit neaizvainot nevienu un paši nesacepties ne par ko.

Šodienas ieraksti, kas veltīti kulinārijai, mani pārliecināja, ka esmu drīzāk vīrietis - vismaz savās pavāriskajās izpausmēs. Jo es eksperimentēju, nekad nevados pēc gatavām receptēm, vienmēr noķēzu plīti un, ja iespējams, visas virtuves horizontālās virsmas, un gandrīz vienmēr - esmu lepna kā pāvs par iznākumu. No manis sanāktu lielisks šefpavārs, un pagalam sūdīga ķēkša. Tāpat kā bezgala slikta sieva, māte, saimniece. Ak, ejiet taču uz poda ar saviem nolādētajiem stereotipiem un pateicieties dieviem, ka joprojām esmu lēdija un nesaku skaidri, kur tieši ir jūsu īstenā vieta!

Cilvēki, kuri man patīk tāpēc, ka viņi ir tādi, kāda es būtu varējusi būt, ja vien, ja vien, ja vien...nu, 100 un viens iemesls, tūkstots un viena nakts pirms manis, daži miljoni kļūdu gēnu kombinācijās un nepareizs aprēķins jau pašā sākumā - nu jā, šie cilvēki ir grupa Nr.1

Cilvēki, kuri man patīk tāpēc, ka ar viņiem ir labi, jo es viņus saprotu, viņos rezonē dažas no manām stīgām, ar kādu no viņiem es iedzeru, kādam kratu sirdi, ar kādu smejos, ar kādu kāpju kalnos, katram no viņiem es mīlu dažas šķautnes, varbūt pat dažas skaldnes, reizēm mēs lieliski izskatāmies vienā fotoattēlā, mums var būt kopīgi vakari, kopīgi vīkendi, kopīgi ceļojumi, kopīgas piedzeršanās, kopīgs bizness, ak - bezgala daudz kopīgā mums ir, ja paskatāmies no pareizā leņķa - jūs, ko es mīlu, jūs - grupa Nr.2

Cilvēki, kuri man patīk, jo ar jums es uz mirkli kļūstu tāda, kāda īstenībā neesmu, tāda, kādu es redzu sevi skaistākajās no fantāzijām - tik drosmīga, neprātīga, valdzinoša, stipra, asprātīga, interesanta, trausla, smalka, gudra - tāda, kāda, pateicoties genotipam un pieredzei, ilgāk par mirkli es nevaru būt. Bez Jums es sapļekātos, pārstātu elpot, man pazustu spoguļattēls un ēna, un jūs jau zinat no teikām, no nostāstiem, no Hofmaņa un no Murakami, ka bez spoguļattēla un ēnas nav dzīves - tie esat jūs, grupa Nr.3.

Cilvēki, kas man patīk, tāpēc, ka mūsos nav nekā kopīga - ne uzskatos, ne vēlmēs, ne īpašībās. Bet jūs tepat esat, čivināt savā nesaprotamajā valodiņā zem tās pašas saules, un labi, ka tā.
Un vēl bezgala daudz visu to ļautiņu - tepat cibā un ārpus cibas, bet man slinkums šobrīd ko teikt par jums visiem to, ko jūs pelnījuši esat.