Kurvjzieža kontemplācijas

Paštaisnā, viegli uzliesmojošā Cibas sabiedrība - apmāta ar vēlmi definēt un klasificēt, lai pēc tam šīs definīcijas un klasifikācijas kaislīgi noliegtu.
Man vienmēr bijis bail no agresijas un rupjības - sīka un paviegla esmu - tāpēc drošāk laikam būtu pamest šo vietu uz visiem laikiem. Vai radīt sev alternatīvo žurnālu - tādu, kura rakstītājai (vai rakstītājam?) nav un nevar būt nekāda veidokļa nedz par politiku, nedz vīriešu-sieviešu attiecībām, nedz to draņķa kulināriju (ak, jā - es arī vakar vārīju tkemali, dikti maz sanāca, daļa plūmju bija sākušas bojāties, bet supergardi, pati arī vakar un šorīt brokastīs visu izēdu, būs atkal uz tirgu pēc plūmēm jāiet!). Varbūt savus eksaltētos saulrietu aprakstus varēšu čubināt dieva mierā, bez kādiem kašķiem.
Joprojām ļoti cienu tos, kuri pamanās šeit neaizvainot nevienu un paši nesacepties ne par ko.