Kurvjzieža kontemplācijas

Nekas, nekas, lai tik līst tā šļurbība! Pēc 9 dienām tāpat braukšu prom, bē!

Šodien es būšu varen kašķīga un nīgra, labi?

Bet kas nu man galīgi nav kā sievietei klātos - man nav ligzdošanas instinkta. Nevienā acī. Nemāku es tās ligzdas vīt, nesanāk man, un nevajag arī! Es tikai plivinos apkārt, plivinos, tad piesēžu uz kāda zara - ja paveicies, tad tārpiem pilnu knābi - aizlecu līdz citam zaram, ja ir noskaņojums, pačivinu, pavidžinu, pievilinu pretējā dzimuma īpatni, sajūsmināti pārojos, tad atkal kaut kur aizspurdzu.
Bet ligzdas kā nav, tā nav.

Ligzda - tas ir ilgtermiņa projekts, vīts no sapņiem, kredītiem, interjera žurnāliem un kopā ar mīļoto izvēlētām mēbelēm. Ligzdā smaržo tikko ceptas kotletes un svaigi vaskotas grīdas, draugi iebrauc uz grila pārtijām, tiek plānots piebūvēt pirtiņu, un ieaudzēt dārziņā rododendrus. Ligzda -tas ir "Mīļais, mēs to visu sasniegsim, iekārtosim un atstāsim mantojumā mazbērniem!"
Un ar mātes instinktu tam ir gauži pastarpināts sakars!

Dažiem cilvēkiem tu vari teikt, cik reizes gribi - "Ceriņš ir lillā", bet viņi tev pretī vienā laidā - "Pienenes ir dzeltenas, kas tu tiešām neredzi, re kur pienene - dzeltena taču!". Un iestāstīt, ka tu runā par ceriņiem, nevis pienenēm ir pilnīgi neiespējami. Līdz bezcerībai.

Nē, vispār jau - ja pavisam godīgi - kaut kur manī, dziļi iekšā, tur vēl aiz aizkuņģa dziedzera un liesas, kaut kur pie mugurkaula, pašās kaulu smadzenēs - dzīvo tāda mazmazītiņa ligzdotāja. Bet aiz lielā, pietūkušā slinkuma viņu nekad nevar pamanīt.
Taču tad, kad es būšu sasodīti bagāta un varēšu algot mājkalpotāju, tad varbūt viņa (mana iekšējā ligzdotāja, nevis mājkalpotāja) izlīdīs ārā, lepni izslietu zodu, un novīs manu Superligzdu.

Eu, bet ielikt testu un, tiklīdz cilvēks to aizpildījis, novākt rezultātu, ir NEKRIETNI!

Tā laikam ir viena no manām lielajām dilemmām. Man vajag gan to brīvību, lai es jebkurā mirklī varu aizbraukt uz Ņujorku, Riodežaneiro, Šušensku vai kādu mazu zvejnieku ciematiņu Sjerraleonē, tikai ar mazu somiņu uz pleca, kurā iekšā ir vien pase, kredītkarte, ķemme un zobubirste. Bet man vajag arī, lai ir tās mājas, kur atgriezties, kur kāds būs manas prombūtnes laikā pabarojis kaķus un notraucis zirnekļu tīklus, un kur es varēšu vāļāties uz dīvāna ar vīna glāzi rokā, uzmargot kādus eksotiskus salātus, kvēpināt smaržu kociņus un piemeklēt jaunus aizkarus.
Bet, lai to apvienotu vajag vairāk naudas, vai varbūt - vairāk atjautības, nekā man ir.


Nē, Trz, es noteikti neesmu zaķene!:P

Izrādās, - dažas dāmas Cibā dzer daudz vairāk, nekā es.:(((( Posts un negals.

Un ko Jūs domājat parauksts_entelekt ?