Šīsdienas rezumējums
Tā laikam ir viena no manām lielajām dilemmām. Man vajag gan to brīvību, lai es jebkurā mirklī varu aizbraukt uz Ņujorku, Riodežaneiro, Šušensku vai kādu mazu zvejnieku ciematiņu Sjerraleonē, tikai ar mazu somiņu uz pleca, kurā iekšā ir vien pase, kredītkarte, ķemme un zobubirste. Bet man vajag arī, lai ir tās mājas, kur atgriezties, kur kāds būs manas prombūtnes laikā pabarojis kaķus un notraucis zirnekļu tīklus, un kur es varēšu vāļāties uz dīvāna ar vīna glāzi rokā, uzmargot kādus eksotiskus salātus, kvēpināt smaržu kociņus un piemeklēt jaunus aizkarus.
Bet, lai to apvienotu vajag vairāk naudas, vai varbūt - vairāk atjautības, nekā man ir.
Nē, Trz, es noteikti neesmu zaķene!:P
Bet, lai to apvienotu vajag vairāk naudas, vai varbūt - vairāk atjautības, nekā man ir.
Nē, Trz, es noteikti neesmu zaķene!:P
bet kur ir problēma ? man piemēram tā ir - mats matā (varbūt mēs nemaz neesam tik atsķirīgas) - un man liekas ka tā ir tikai norma, nevis kaukāds sapnis :) nav jau citas alternatīvas pat: es negribētu mūžīgi tikai ceļot (man vajag kaut kādu ligzdu-migu),, bet vēl vairāk es negribu kaut kur tupēt mūžīgi :)
Pieņemu, ka tā ir atrisināma problēma.
Ja godīgi - reālās haļavas ir visu veidu padomes utml.