Kurvjzieža kontemplācijas

Meitenes sāk mērīt vidukļu un gurnu apkātmērus - tātad pavasaris nav tālu.
Pagalmā mēģina ziedēt sniegpulkstenīte. Visai nepārliecinoši gan pagaidām.
Varbūt būsim pārziemojuši?

Pirmdiena. Izgulēties "Pirosmani", aizbraukt uz Mchetu, atgriezties Tbilisi, aiziet uz pirti.
Otrdiena. Piecelties, izrakstīties no viesnīcas aizbraukt uz Kutaisi, apmesties viesnīcā, apskatīt Gelati.
Trešdiena. Padzīvoties pa Kutaisi, aizbraukt uz Bordžomi (?) vai tomēr doties uz Kazbegi?
Ceturtdien, piektdien, sestdien - sazin, nezin, ko nu lielais Ceļotāju Dievs būs nolēmis.
Bet svētdien atkal Tbilisi, iepirkšanās, atvadas un lidosta.

Kopš es vairs nelaižu kaķus gulēt manā guļamistabā, attiecības starp māsām Brontē ir manāmi uzlabojušās. Katru rītu, īsi pēc pulkstem pieciem, aiz durvīm atskan klusi bikls murrrrrrrrrnjau...?, kam tūdaļ atsaucas mazliet drošāks mrrrrrjāaaa...!. Un jau nākamajā mirklī ar vareniem būkšķiem pret durvīm sāk triekties divu jaunavīga spara pārpilnu pleciņu spēks.

- Stulbās radības! - es kā allaž konstatēju, uzvelku spilvenu pāri galvai un guļu tālāk.
Konfederācija turpina plosīties. Līdz ar skaļām gavilēm apsveic modinātāja zvanu pēc vairākām stundām.