![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Mums abiem ar seru R šīrīta pastaiga ilga četrarpus stundas. Pēc maniem aprēķiniem - nogājām kādus 17 km, varbūt drusku vairāk. Atļaušos aizrādīt, ka pastaiga ar seru R pat diezgan lēnā tempā prasa daudz spēka, jo viņu ir grūti nostūrēt, tur jāsasprindzina visa ķermeņa augšdaļa, un emocionālākos brīžos es vienmēr jūtos mazlietiņ kā uz ūdensslēpēm.
Šā vai tā - atgriezāmies mājās caur Ziedoņdārzu. Biju pārliecināta, ka sunītis ir piekusis, jo gāja visnotaļ valdāmā tempā.
Pie suņu pastaigu laukuma viņš sāka uzstājīgi lūgties, lai palaižu paskraidīt.
- Tas nevar būt nopietni, - es nodomāju un, vārtiņus rūpīgi aizvērusi, atāķēju pavadu.
Tas zvērs metās auļos, sperdams gaisā smiltis, ieskrējienā lēca uz caurulēm, kas domātas līšanai - t.i., apmēram pusotra metra augstumā -, jo parastās barjeras nav viņa cienīgs izaicinājums, izrāva no zemes koka sakni un gribēja mani pierunāt drusku padzīties viņam pakaļ.
Kur viņi ņem enerģiju?
Šā vai tā - atgriezāmies mājās caur Ziedoņdārzu. Biju pārliecināta, ka sunītis ir piekusis, jo gāja visnotaļ valdāmā tempā.
Pie suņu pastaigu laukuma viņš sāka uzstājīgi lūgties, lai palaižu paskraidīt.
- Tas nevar būt nopietni, - es nodomāju un, vārtiņus rūpīgi aizvērusi, atāķēju pavadu.
Tas zvērs metās auļos, sperdams gaisā smiltis, ieskrējienā lēca uz caurulēm, kas domātas līšanai - t.i., apmēram pusotra metra augstumā -, jo parastās barjeras nav viņa cienīgs izaicinājums, izrāva no zemes koka sakni un gribēja mani pierunāt drusku padzīties viņam pakaļ.
Kur viņi ņem enerģiju?