Ir viens cibiņš, kura ierakstiem nejauši uzduroties, es allaž iedomājos vienu briesmīgu dzimumnelīdztiesības aspektu - to, ka sievietēm smukums reizēm kompensē prātiņa īsumu, bet vīriešiem tomēr nē.
bet gribas ieturēt attieksmi. jautajums kāpēc? drošvien, lai paglaimotu pats sev. (nu man vismaz tā ir, bet nu ar necenšos tikt vaļā no šādas attieksmes, tā pašu iepriecina)
Sev, es īpaši paglaimot nevaru, jo noteikti neesmu tik smuka, lai man negribētos būt bišķi gudrākai (tā tagad nav koķetērija, tikpat kā nemaz). Bet es te par savām subjektīvajām izjūtām. Piem., lasu tekstu un domāju, nu ja, ja to būtu rakstījusi smuka, stulba meitiņa, es mātišķai nopūtai nepievienotu nīgri sarauktu pieri.
Neapšaubāmi. Tai pat laikā prātu, atšķirībā no smukuma, var novērtēt ar nedaudz lielāku objektivitāti. Piemēram, ar cilvēka spēju risināt noteikta tipa uzdevumus, un tā tālāk.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
(nu man vismaz tā ir, bet nu ar necenšos tikt vaļā no šādas attieksmes, tā pašu iepriecina)
Bet es te par savām subjektīvajām izjūtām. Piem., lasu tekstu un domāju, nu ja, ja to būtu rakstījusi smuka, stulba meitiņa, es mātišķai nopūtai nepievienotu nīgri sarauktu pieri.