Kādreiz beigsies šis nošņurkušais dzīves posms, un tad man ziemas svētdienu priekšpusdienās būs ilgi, laimīgi branči ar draugiem, jūras veltēm un brutu, visādām līksmām, dzīvīgām idejām, smejoties, diskutējot, kaut kur glītās telpās ar lieliem logiem un daudziem, daudziem telpaugiem.
Diemžēl viņiem nav brutu, jūras velšu un, nu jā tos laimīgos draugus kur raut.
Man vajag sevi tādu, kas spēj viņus atkal kaut uz brīdi sasaukt kopā.