Kurvjzieža kontemplācijas

krii

27.2.18 12:31

Man ļoti patīk, ka ilgāku laiku pieturas saulainas dienas, un var ieelpot mazliet gaismas. Man patīk Ričmonda sajūsmas kviecieni, kad viņš vārtās sniegā un to šņauc.
Nelielu cerību raisa austošā gaisma starp septiņiem un astoņiem rītā. Arī tas, ka mājup no darba nav jāiet tumsā.
Tomēr esmu ļoti, ļoti nogurusi no garajiem, melnajiem vakariem, no aukstuma, no daudzajām apģērbu kārtām, no tipināšanas pa ledaini sniegainajām ietvēm, no tā, ka nemitīgi nāk miegs un nav spēka, no tā, kā sausajā gaisā sprakšķēdami izkalst mati un āda.
Jāmēģina turpināt izdzīvot. Vēl mēnesis? Pusotra? Pēc diviem mēnešiem taču būs labāk? Vai vismaz - pēc divarpus, kā pagājušogad...

• 4 raksta
• ir doma

• katzenjammer

  27.2.18 13:20

  

  D3 vitamīns lielā devā (neirologa ieteikums), magne b6 forte, cinks, omega - un šai ziemai ir pavisam citas krāsas nekā visām iepriekšējām.

  • Atbildēt
  • Diskusija

  • krii

    27.2.18 13:23

    

    Jā, kad atsāku dzert D vitamīnu, dzīves kvalitāte uzlabojās, un pēc neurorubine ieviešanas arī visādas pēkšņās neiralģijas sāk noplakt.
    Bez ķīmiskā pretspara ziemas es noteikti būtu jau mirusi (tas nav pārspīlējums un koķetērija).

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais
    • Diskusija

    • katzenjammer

      27.2.18 13:31

      

      Aha, pēc pagājušās ziemas ikmēneša vīrusiem, ieskaitot bronhītu, kad gandrīz izklepoju plaušas, šoziem nav bijis pat iesnu [steidzīgi pieklauvē pie koka..]. Jūtu, ka pie tā vainojams cinks un D3. Lai slavēti farmakoloģijas sasniegumi! :D

      • Atbildēt
      • Iepriekšējais

• f

  27.2.18 13:37

  

  es tik gaidīju, ka saule nāks jau pie pirmajiem mīnusiem, bet izrādās, kā tā tas nenotiek vis!

  • Atbildēt