Kurvjzieža kontemplācijas

krii

15.1.18 11:30

Mirtes uz palodzes mokoši agonē, un manas cerības, ka vismaz viena sagaidīs pavasari, mazinās ar katru dienu. Lapas nebirst, bet novīst, izskatās, ka vienkārši noveco, bet jaunas nešķiļas. Nelīdz ne mitrināšana, ne vēsināšana. Iespējams, vienkārši pietrūkst gaismas fotosintēzes minimumam, un tur man vairs nav padoma, ko iesākt.
Ļaunā slepkava ziema, ciniskā, izņirdzoša sadiste, lūdzu, pasaudzē manas puķes, beidz viņas žņaugt un smacēt ar šīgada īpaši biezo, necaursitamo tumsu!

• 21 raksta
• ir doma

• helvetica

  15.1.18 13:08

  

  istabas augiem nav nekā ļaunāka par stresu, ko rada apkures sezonas sākšanās (un stāvēšana visbiežāk uz palodzes, kur saknēm siltumiņš un galotnēm aukstumiņš no loga) un apkures sezonas beigšanās. /saka persona, kura ir atteikusies no istabaugiem vispār/
  
  un laiks ir tāds, kāds tas ir, nav jau gluži kā sniegs āfrikā, negaidīts un nevietā; tādā ziņā īpatni, ka ļaudis, kuriem ir problēmas ar šo laiku un laikapstākli, neko nedara sava psiholoģiskā komforta labā, bet ik gadu 80% laika turpina izjusti ciest.

  • Atbildēt
  • Iepriekšējais
  • Diskusija

  • krii

    15.1.18 13:11

    

    Klau, persona bez augiem, šajā ierakstā nekur nebija uzaicinājuma atnākt un uzdirst bez kādas potenciāli noderīgas informācijas.

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais
    • Diskusija

    • helvetica

      15.1.18 13:12

      

      mani trigerē laikapstākļu ieraksti

      • Atbildēt
      • Iepriekšējais
      • Diskusija

      • krii

        15.1.18 13:26

        

        Sūdīgi Tev.

        • Atbildēt
        • Iepriekšējais