Kurvjzieža kontemplācijas

Krāšņais Kurvjziedis

[info]krii
15.1.18 11:30
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Mirtes uz palodzes mokoši agonē, un manas cerības, ka vismaz viena sagaidīs pavasari, mazinās ar katru dienu. Lapas nebirst, bet novīst, izskatās, ka vienkārši noveco, bet jaunas nešķiļas. Nelīdz ne mitrināšana, ne vēsināšana. Iespējams, vienkārši pietrūkst gaismas fotosintēzes minimumam, un tur man vairs nav padoma, ko iesākt.
Ļaunā slepkava ziema, ciniskā, izņirdzoša sadiste, lūdzu, pasaudzē manas puķes, beidz viņas žņaugt un smacēt ar šīgada īpaši biezo, necaursitamo tumsu!
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry

  • [info]krii
    15.1.18 13:02
    Jā, šis ir gada visšaušalīgākais laiks, kad visas tumsas un aukstuma novārdzinātās radības katru dienu sagaida par 1-2 minūtēm gaismas vairāk. Tas neļauj viņām nosprāgt uzreiz, bet dod cerību un paildzina agoniju.
    Daži, kā zinām, izdzīvo.
    Tomēr istabas augiem un āra dzīvniekiem nav ļaunāku mēnešu par šiem trim.

    • [info]helvetica
      15.1.18 13:08
      istabas augiem nav nekā ļaunāka par stresu, ko rada apkures sezonas sākšanās (un stāvēšana visbiežāk uz palodzes, kur saknēm siltumiņš un galotnēm aukstumiņš no loga) un apkures sezonas beigšanās. /saka persona, kura ir atteikusies no istabaugiem vispār/

      un laiks ir tāds, kāds tas ir, nav jau gluži kā sniegs āfrikā, negaidīts un nevietā; tādā ziņā īpatni, ka ļaudis, kuriem ir problēmas ar šo laiku un laikapstākli, neko nedara sava psiholoģiskā komforta labā, bet ik gadu 80% laika turpina izjusti ciest.
Powered by Sviesta Ciba