Mirtes uz palodzes mokoši agonē, un manas cerības, ka vismaz viena sagaidīs pavasari, mazinās ar katru dienu. Lapas nebirst, bet novīst, izskatās, ka vienkārši noveco, bet jaunas nešķiļas. Nelīdz ne mitrināšana, ne vēsināšana. Iespējams, vienkārši pietrūkst gaismas fotosintēzes minimumam, un tur man vairs nav padoma, ko iesākt.
Ļaunā slepkava ziema, ciniskā, izņirdzoša sadiste, lūdzu, pasaudzē manas puķes, beidz viņas žņaugt un smacēt ar šīgada īpaši biezo, necaursitamo tumsu!
Ļaunā slepkava ziema, ciniskā, izņirdzoša sadiste, lūdzu, pasaudzē manas puķes, beidz viņas žņaugt un smacēt ar šīgada īpaši biezo, necaursitamo tumsu!