Kurvjzieža kontemplācijas

krii

12.11.17 15:34

Allaž gribas protestēt, kad buržuāzisko kodolģimenes modeli (vīrs, sieva un viņu nepilngadīgie bērni) grib pasludināt par briesmīgi tradicionālu un gandrīz arhaisku. Īstenībā tas ir diezgan jauns, urbāns un, pēc manām necilajām domām, ļoti nepilnīgs veidojums, kura mainīgie panākumi konkurencē ar citām ģimenes formām diez vai jelkad vainagosies ar uzvaru.

Īsti tradicionāla ģimene ir tāda, kurā dzīvo kopā vidēji četras paaudzes, katrā ziņā - ne mazāk par trim. Ja arī tās centrā ir laulāts pāris, tad līdzās viņu bērniem neiztrūkstoši ir arī viena no viņiem vecāki, varbūt pat vecvecāki, kādi neprecētie vai atraitņos palikušie brāļi, māsas, kādi apgādībā paņemti radu bērni, kāds brālēns, māsīca, tante vai onkulis, svainis vai krustbērns utt., utt.

Salīdzinot ar noslēgto kodolģimeni, normālā tradicionālā ģimenē cilvēki ir spiesti nemitīgi rēķināties ar citu paaudžu, vecuma grupu un dažādu dzimumu daudz pilnīgāku pārstāvniecību; ikviens kopš dzimšanas mācās veidot saites ar dažādu temperamentu un interešu cilvēkiem, dalīt teritoriju, separēties, integrēties, tolerēt un stāties koalīcijās.

Esmu par tradicionālām ģimenēm. Nekādi ne par kodolģimenēm.

• 107 raksta
• ir doma

• kuminjsh

  12.11.17 19:34

  

  Nu vispār jau tu te idealizē šo tradicionālo ģimeni kā citi idealizē kodolģimeni. Tā kā man ir bijusi šī apšaubāmā laime līdz 18 gadiem dzīvot šādā ģimenē (8 cilvēki 3 istabās), tad es mazliet zinu, kā tas izskatās no iekšas. Pie kam neviena no dabas ļauna un patiesi nejauka cilvēka šajā ģimenē nebija, bet tāpat tā bija elle un indija. Un esmu laimīga, ka šobrīd ir izdevība dzīvot vienai :)

  • Atbildēt
  • Diskusija

  • krii

    12.11.17 19:57

    

    Neidealizēju, tikai norādu uz [daudzu] ignorētiem blakus faktoriem.
    Es pati bērnībā esmu dzīvojusi vēl lielākā saspiestībā, un ilūziju man nav.:)
    (Attiecīgi ir grūtības dalīt teritoriju, ko pati apzinos, bet tas nu tā.)
    Tomēr tas vairāk ir telpas, nevis ģimenes modeļa jautājums. Ja 20 kvadrātmetros ar vienu ateju iespiedīs kodolģimeni ar četriem bērniem elle un indija nebūs mazāka.

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais
    • Diskusija

    • zum

      12.11.17 20:22

      

      Es esmu dzīvojusi 20 kvadrātmetros, mamma, tētis un ome. Kad biju maza, man tīri labi patika, jo bija pagslms un bērni ar kuriem spēlēties un visādi kolorīti kaimiņi.

      • Atbildēt
      • Iepriekšējais
      • Diskusija

      • krii

        12.11.17 20:23

        

        Jā, ir svarīgi, lai būtu kāda telpa, kur norobežoties. Kaut vai pagalms. :)

        • Atbildēt
        • Iepriekšējais
        • Diskusija

        • zum

          12.11.17 20:26

          

          Rīgā tas ir sarežģītāk.

          • Atbildēt
          • Iepriekšējais
          • Diskusija

          • krii

            12.11.17 20:31

            

            Rīgā arī ir pagalmi, un manas bērnības laikā pagalmu rotaļbiedru komūnas bija ļoti aktīvas - izskatās, ka tagad tas ir mainījies.
            

            • Atbildēt
            • Iepriekšējais

      • zum

        12.11.17 20:24

        

        Un protams personīgais podiņš zem gultas, kas tomēr atviegloja visu situāciju.

        • Atbildēt
        • Iepriekšējais