Kurvjzieža kontemplācijas

Mazliet par Butiljoni, jebšu Bankovska provokācija iekš RL ir sasniegusi mērķi

Krāšņais Kurvjziedis

Mazliet par Butiljoni, jebšu Bankovska provokācija iekš RL ir sasniegusi mērķi

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Kopš es pirmo reizi izlasīju vārdiņu feministe un painteresējos par tā skaidrojumu, es nenorimstoši, pie katras izdevības, ar prieku un lepnumu esmu deklarējusi, ka, jā, lūk tieši tā es arī esmu! Un allaž esmu pacietīgi skaidrojusi, ka vīrieši man patīk, un es esmu gatava viņus atzīt par pilntiesīgām līdzvērtīgām cilvēciskām būtnēm.
Bet, par spīti manām simpātijām pret atsevišķiem falliem un to īpašniekiem, ikreiz, kad es saskaros ar jelkādiem fallokrātijas manifestiem, es kļūstu sasodīti īgna, estrogēns manī izžūst, dodams vietu nevaldāmiem adrenalīna plūdiem. Un tad es domāju par kastrāciju. Visfiziskākajā nozīmē, tik tiešā, ka Freids sašutumā uzlēktu līdz griestiem. Jo ikreizi, kad kāds saprāta brālis uzskata, ka viņa kājstarpē atrodamais dziedzeru pāris rada viņam iespēju (reizumis dēvētu par dabiskām tiesībām) mani un man līdzīgās ne tik vien apaugļot, bet arī padarīt atkarīgas, es kļūstu nikna. Un mana vienīgā vēlme ir spert tā, lai no šī šķietamā tiesību avota nekas nepaliktu pāri.

Es kļūstu nikna, kad likumus par abortiem vai to aizliegumiem lemj būtnes, kuru pašu ķermeņos nekas sarežģītāks par lenteni nevar attīstīties. Un tad es gribu spert.

Es kļūstu nikna, kad tiek par vērtību dēvēta sabiedrība, kurā pavestas meitas akmeni kaklā lec ezerā, jo kauns un negods laist pasaulē bērnu, kura tēvu neesi mācējusi sev pielaulāt. Un tad es ļoti gribu spert.

Un katru reizīti, kad es dzirdu kaut ko par "sievietes sūtību" šajā pārapdzīvotības nomāktajā pasaulē, es apdomāju - vai tiešām nevajadzētu mazliet iespert? Varbūt pēc kastrācijas cienīts kungs sāks domāt ar domāšanai paredzēto ķermeņa daļu, resp., galvu.
  • Reiz redzēju [info]krii, pa gabalu tiesa, neizskatījās pēc tādas, kura rīkli kādam varētu pārkost, tā kā droši vari iebilsts. Vienkārši interesanti, jo pats, piemēram, neredzu argumentus pret.
    • Es baidos iebilst taapeec, ka man ir aizdomas, ka man ideaalaa pasaule ir paaraak ideaala. :))
      Un manaa ideaalajaa pasaulee viiriesi ruupeejas par savaam sievieteem, un sievietes dzemdee veseliigus beernus un par vinjiem ar prieku ruupeejas.
      Un manaa pasaulee sievetes nav un nevar, un vinjaam nevajag buut liidzveertiigaam viiriesiem. Nu, piemeeram man personiigi vismaz viena diena meenesii ir norakstaama uz meenesreizu reekjina. Bet es taapeec nejuutos slikti, jo par mani sajaas dienaas ruupeejas maigi un miilji.
      Savaa ideaalajaa pasaulee es labpraat seedeetu savam viirietim pie kaajaam un klausiitos vinja staastos, jo es zinu, ka vinjs IR gudraaks par mani. Ja vinjs nebuutu gudraaks, es nemaz nespeetu vinju iemiileet. Bet tajaa pasaa laikaa manaa ideaalajaa pasaulee es zinaatu, ka mans "gribu" vinjam iespeeju robezaas buus sveets.
      Un manaa ideaalajaa pasaulee es nomirtu pirmaa, un mans miiljotais viirietis dazus meenesus peec manis.
      • man tādas aizdomas, ka šobrīd tiek salīdzināti metri ar kilogramiem.
      • Tikmēr, kamēr Tu nepasludini savu fantāziju par Obligātu Vispārēju Likuma Normu, un nesaki, ka tā ir Lietu Dabiskā Kārtība, man nav ne vismazāko iebildumu.

        Ak, jā - mana kopdzīve ar vīrieti gan realitātē, gan vīzijās un ilgās allažiņ ir bijusi ļoooooti atšķirīga no Tevis aprakstītā modeļa. Un man gribētos, lai tā arī paliek.
Powered by Sviesta Ciba