Jāatzīst, ka no Irānas pārvestā hidžabtūta "maneq" ir ļoti piemērota pašreizējiem laika apstākļiem, un, ja tādi turpināsies vēl kādu laiku, valkāšu to ikdienā ārā ejot.
Kā, kuram. Pietiekami lielai sabiedrības daļai tas šķistu nepiedienīgi, visādas jūtas aizskaroši utt. - un no pašvaldības policijas tiktu sagaidīts, lai šiem cilvēkiem aizrāda. Un kaut gan es vispār esmu pret stingriem dreskodiem, un neuzskatu, ka valsts institūcijām būtu jāiejaucas cilvēka apģērba izvēlē, man tomēr šķiet smieklīga šī rietumnieku ārdīšanās, demonizējot hidžabus kā apspiestības simbolu. Tāda lupatu spārdīšana, tpu!
Es domāju, ka ir jēga pieradināt sabiedrību pie racionālas attieksmes. Tātad - šādas lietas var noteikt tikai drošības, sanitāri - higiēniski un līdzīgi racionāli apsvērumi, nekas cits. Jūtas, tradīcijas, piedienīgms - tam nav un nevar būt argumenta spēka. Katrs dara kā grib. Neviens nevar likt citiem darīt kaut ko savu jūtu dēļ, tas ir strupceļš.
Līdz ar to, ja Irāna grib kontaktus ar rietumu pasauli, viņiem ir jāiemācās neuzspiest savas tradīcijas un jāiemācās pievaldīt savas jūtas, tieši tāpat kā to daram mēs.
Nu, paga - Irāna jau neuzspiež savas jūtas ārpasaulei. Likums par noteiktu dreskodu (starp citu, gan sievietēm, gan vīriešiem - šortos tur arī neviens vīrišķis nedrīkstētu staigāt) darbojas tikai viņu valsts teritorijā. Tas, vai mēs atzīstam viņu pamatojumu, vai nē, patiešām nav viņu problēma. (Turklāt pieņemu, ka pamatojums savulaik tiešām ir savulaik izaudzis no tīri racionālas nepieciešamības sargāt galvu no saulesdūriena, kas attiecīgajos klimatiskajos apstākļos (>320 saulainu dienu gadā) ir visai saprotami).
OK, tas ir priekšlikums, kurš sakārtotā pasaulē nebūtu racionāls, bet ir tīri politisks (un audzinošs) gājiens - ja viņi spiež ievērot savu dresskodu viesiem, tad mēs savā teritorijā aizliedzam tieši viņu reliģiski pamatotos apģērbus un aksesuārus. Vienkārši audzinošos nolūkos. [ to, cik es saprotu arī dara/ taisās darīt piemēram Francija, Austrija]
Piemēram, varētu sarīkot tikšanos ar islāma garīdzniekiem nūdistu pludmalē. Ar turienes dresskodu. Ja viņi negrib, var nenākt. Bet tad tikšanās/ kontakta nebūs. Tas būtu analoģiski šim viņu gājienam Irānā ar prasību citu valstu sievietēm apsegt galvas.
Un kaut gan es vispār esmu pret stingriem dreskodiem, un neuzskatu, ka valsts institūcijām būtu jāiejaucas cilvēka apģērba izvēlē, man tomēr šķiet smieklīga šī rietumnieku ārdīšanās, demonizējot hidžabus kā apspiestības simbolu. Tāda lupatu spārdīšana, tpu!
Līdz ar to, ja Irāna grib kontaktus ar rietumu pasauli, viņiem ir jāiemācās neuzspiest savas tradīcijas un jāiemācās pievaldīt savas jūtas, tieši tāpat kā to daram mēs.
(Turklāt pieņemu, ka pamatojums savulaik tiešām ir savulaik izaudzis no tīri racionālas nepieciešamības sargāt galvu no saulesdūriena, kas attiecīgajos klimatiskajos apstākļos (>320 saulainu dienu gadā) ir visai saprotami).
Piemēram, varētu sarīkot tikšanos ar islāma garīdzniekiem nūdistu pludmalē. Ar turienes dresskodu. Ja viņi negrib, var nenākt. Bet tad tikšanās/ kontakta nebūs. Tas būtu analoģiski šim viņu gājienam Irānā ar prasību citu valstu sievietēm apsegt galvas.