Jāatzīst, ka no Irānas pārvestā hidžabtūta "maneq" ir ļoti piemērota pašreizējiem laika apstākļiem, un, ja tādi turpināsies vēl kādu laiku, valkāšu to ikdienā ārā ejot.
Ok, es tikai papildināšu, lai taptu skaidrāks mans domu gājiens. Šajā gadījumā runa ir nevis par vienkārši politiķēm, bet gan par politiķēm, kas nesen ir izteikušās, ka savu ārpolitiku balstīs feminisma principos. Ja Irānas sieviešu tiesību aktīvistes lielu uzsvaru savās kampaņās un izteikumos likušas uz to, ka likums par galvassegu obligātu nēsāšanu ir diskriminējošs, tad no politiķēm-feministēm oficiālas vizītes laikā pašsaprotami tiek gaidīta rīcība vai izteikumi, kas atbalsta šo vietējo pretošanos, nevis tieši pretēji.
Te tomēr nav runa par tūristēm-feministēm, kas pastaigājas pa ielām, kaitinot vietējos (un apdraudot savu drošību) ar attiecīgo kultūras normu neievērošanu.
Jā, viņas varētu nebraukt uz Irānu un publiski skaidrot, ka tas ir tādēļ, ka viņu politiskā pārliecība viņām liedz pieņemt šo, viņuprāt, diskriminējošo normu. Vai ar to tiktu panākts lielāks politisks labums - nudien nezinu. (Braukt un demonstratīvi iet kailu galvu viņas nevarētu, jo tad iestātos administratīvā atbildība - viņas deportētu no valsts, jo likums attiecas arī uz ārvalstu amatpersonām).
Te tomēr nav runa par tūristēm-feministēm, kas pastaigājas pa ielām, kaitinot vietējos (un apdraudot savu drošību) ar attiecīgo kultūras normu neievērošanu.
(Braukt un demonstratīvi iet kailu galvu viņas nevarētu, jo tad iestātos administratīvā atbildība - viņas deportētu no valsts, jo likums attiecas arī uz ārvalstu amatpersonām).