Kurvjzieža kontemplācijas

krii

9.4.16 21:42

Esmu emocionāli nogurusi. Mazliet. Atvadoties no draugiem ar frāzi "Tiksimies - cerams, ka ne atkal bērītēs, un vispār: tiksimies biežāk, kamēr cits citam esam, labi?", vērojot savu un citu dzīves, rēķinot perspektīvas, utt.
Šis ir skarbs pavasaris.

• 5 raksta
• ir doma

• krii

  10.4.16 00:33

  

  Ļeto, zima, ļeto, zima// Vot, i žizņ prošla. :)
  
  Šad un tad piezogas doma, ka arī daļēji apmiglots saprāts mūža nogalē var būt svētība.
  Atceros tanti (to pašu, kuras dzīvokli mantoju), kura savos 93 gados pamazām aizpeldēja eiforiskā migliņā, un pakāpeniski sāka arvien mazāk reaģēt uz ārpasauli, līdz viņai palika tikai dziļš miegs ar aizvien retākām atmodām, kamēr vienubrīd viņa miegā vienkārši pārstāja elpot.
  Tā man patiešām liekas svētīga un laimīga aiziešana.

  • Atbildēt
  • Iepriekšējais
  • Diskusija

  • blond

    10.4.16 00:36

    

    Jā, grūti laikam ir tikmēr, kamēr vēl turies vecumam pretim, bet sāc ievērot visādas nepatīkamas pārmaiņas un pazīmes....

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais