Ļeto, zima, ļeto, zima// Vot, i žizņ prošla. :)
Šad un tad piezogas doma, ka arī daļēji apmiglots saprāts mūža nogalē var būt svētība.
Atceros tanti (to pašu, kuras dzīvokli mantoju), kura savos 93 gados pamazām aizpeldēja eiforiskā migliņā, un pakāpeniski sāka arvien mazāk reaģēt uz ārpasauli, līdz viņai palika tikai dziļš miegs ar aizvien retākām atmodām, kamēr vienubrīd viņa miegā vienkārši pārstāja elpot.
Tā man patiešām liekas svētīga un laimīga aiziešana.
Šad un tad piezogas doma, ka arī daļēji apmiglots saprāts mūža nogalē var būt svētība.
Atceros tanti (to pašu, kuras dzīvokli mantoju), kura savos 93 gados pamazām aizpeldēja eiforiskā migliņā, un pakāpeniski sāka arvien mazāk reaģēt uz ārpasauli, līdz viņai palika tikai dziļš miegs ar aizvien retākām atmodām, kamēr vienubrīd viņa miegā vienkārši pārstāja elpot.
Tā man patiešām liekas svētīga un laimīga aiziešana.