Viss kā vienmēr
Par godu pavasara atnākšanai saņēmu drosmi un krāsoju matus zilus. Ņēmu divas tūbiņas krāsas - tā, lai pietiek. Ziedu krāsu ļoti rūpīgi un pamatīgi, lai klātos vienmērīgi. Uzliku dušas cepurīti un pa virsu vēl satinu turbānā dvieli - lai siltumā kārtīgi piekožas. Noturēju krāsu matos pusotru stundu (uz tūbiņas bija rakstīts "30 minūtes", bet es parasti laiku dubultoju;šoreiz nolēmu trīskāršot, lai tiešām būtu garantija).
Pēc pusotras stundas izskaloju, izžāvēju, ieskatījos spogulī.
Visai glīts spīdums, jā. Un spožā saules gaismā, pieliecot galvu noteiktā leņķī, var manīt, ka mans dabiski brūnmelnais tonis ir kļuvis maķenīt vēsāks. Varbūt pat zilgans.
Nekas, gan jau drīz būšu dabiski nosirmojusi, un tad nu gan izvērsīšos visās varavīksnes krāsās!
Pēc pusotras stundas izskaloju, izžāvēju, ieskatījos spogulī.
Visai glīts spīdums, jā. Un spožā saules gaismā, pieliecot galvu noteiktā leņķī, var manīt, ka mans dabiski brūnmelnais tonis ir kļuvis maķenīt vēsāks. Varbūt pat zilgans.
Nekas, gan jau drīz būšu dabiski nosirmojusi, un tad nu gan izvērsīšos visās varavīksnes krāsās!