Kādā pārdomu brīdī nejauši sarēķināju, ka manu piedzimšanu no Otrā pasaules kara šķir mazāks laika sprīdis nekā no šodienas, un nobālēju šausmās par savu vecumu.
Galu galā - Otrais pasaules karš, tā taču ir, un visu manu mūžu ir bijusi senatnīga grāmatu vēsture. Visas tās sievietes ar ragveidīgi uzrullētajiem matiem un polsterētajiem pleciem, cigarešu mundštuki, gramofoni un fonā krītošās bumbas. Mana vecmāmiņa - jauna un skaista, bet nekad neredzētais vectētiņš - reāla persona, nevis mūžam jauneklīgs portrets.
Šodienas bērniem tikpat nereāla aizvēsture ir 70.gadi.
Pasaule izskatījās šādi: http://spoki.tvnet.lv/vesture/Par-u n-ap-20-gs-60-70-gadu/274757
http://runabildes.lv/foto-ka-riga-izska tijas-70-tajos-gados-riga-city-in-70-ies/ ;
bītli vairs kopā nedziedāja, bet Lenons vēl bija dzīvs, ABBA ņēmās pilnā sparā, un Boney-M bija vienots pulciņš, taču nopietniem puišiem bija kļošenes, gari mati, un uz sienām viņi rakstīja AC/DC - pa vidu, protams, zibens, nevis šķērssvītra.
Galu galā - Otrais pasaules karš, tā taču ir, un visu manu mūžu ir bijusi senatnīga grāmatu vēsture. Visas tās sievietes ar ragveidīgi uzrullētajiem matiem un polsterētajiem pleciem, cigarešu mundštuki, gramofoni un fonā krītošās bumbas. Mana vecmāmiņa - jauna un skaista, bet nekad neredzētais vectētiņš - reāla persona, nevis mūžam jauneklīgs portrets.
Šodienas bērniem tikpat nereāla aizvēsture ir 70.gadi.
Pasaule izskatījās šādi: http://spoki.tvnet.lv/vesture/Par-u
http://runabildes.lv/foto-ka-riga-izska
bītli vairs kopā nedziedāja, bet Lenons vēl bija dzīvs, ABBA ņēmās pilnā sparā, un Boney-M bija vienots pulciņš, taču nopietniem puišiem bija kļošenes, gari mati, un uz sienām viņi rakstīja AC/DC - pa vidu, protams, zibens, nevis šķērssvītra.
Sodien lasiju, ka programmesanas valodas ir 21.gs. alfabetisms,kas jamaca sakumskola, un sajutos ka 80-gadigs tantuks. Luk, ari cara laiki!
Vēl mani ļoti iejūsmina doma, ka man ir visas izredzes kaut kad tālā nākotnē būt vienam no pēdējiem, kas savām acīm redzējis Padsavienību. Ņemot vērā mūsdienu medicīnas straujo attīstību, it nebūt nav neiespējami nodzīvot līdz simts, un tad mani Valmieras laikrakstā "Liesma" -- nu, tas ir, Valmieras Web 25.0 izdevumā "Liesma" -- intervēs un es stāstīšu par pārtikas taloniem un deficītu. Tas tik būs jauki.