![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Lai cik ļoti patētiski tas neizklausītos, es tiešām esmu no visas sirds pateicīga tām sievietēm, - un arī vīriešiem, kuri viņas atbalstījuši, - kuras šo 100 gadu laikā par spīti izsmieklam, ieslodzījumiem un pat reāliem cilvēku upuriem ir izcīnījušas manas tiesības šodien būt tai, kas es esmu.
Paldies, ka esmu varējusi studēt to, kas mani interesē.
Paldies, ka esmu varējusi un varu sevi uzturēt, strādājot ko aizraujošāku un labāk apmaksātu par saimniecības vadītājas, guvernantes vai mašīnrakstītājas darbu.
Paldies, ka man ir tiesības pašai slēgt līgumus un rīkoties ar savu īpašumu.
Paldies, ka man ir tiesības balsot vēlēšanās.
Kā arī paldies par daudzām citām, varbūt pat īsti neapjaustām, izmantotām un neizmantotām iespējām, kuru svarīgums ikdienā piemirstas. Nekas no tā pirms dažām desmitgadēm nav šķitis pašsaprotams, un, iespējams, arī šodien ir vairāk apdraudēts, nekā mums šķiet.
Laiks ir brīnišķīgs, tūlīt došos skrējienā. Starp citu, ja kādreiz saņemšos trenēties maratonam, būtu labi atcerēties, ka pirms dažiem desmitiem gadu toreizējie rudzīši un parādnieki uzstāja, ka sieviešu ķermeņi ir jāsaudzē un jāsargā no sportiskuma, jo īpaši - no garajām distancēm. Paldies Ketrīnai Svitcerei par drosmi.
Paldies, ka esmu varējusi studēt to, kas mani interesē.
Paldies, ka esmu varējusi un varu sevi uzturēt, strādājot ko aizraujošāku un labāk apmaksātu par saimniecības vadītājas, guvernantes vai mašīnrakstītājas darbu.
Paldies, ka man ir tiesības pašai slēgt līgumus un rīkoties ar savu īpašumu.
Paldies, ka man ir tiesības balsot vēlēšanās.
Kā arī paldies par daudzām citām, varbūt pat īsti neapjaustām, izmantotām un neizmantotām iespējām, kuru svarīgums ikdienā piemirstas. Nekas no tā pirms dažām desmitgadēm nav šķitis pašsaprotams, un, iespējams, arī šodien ir vairāk apdraudēts, nekā mums šķiet.
Laiks ir brīnišķīgs, tūlīt došos skrējienā. Starp citu, ja kādreiz saņemšos trenēties maratonam, būtu labi atcerēties, ka pirms dažiem desmitiem gadu toreizējie rudzīši un parādnieki uzstāja, ka sieviešu ķermeņi ir jāsaudzē un jāsargā no sportiskuma, jo īpaši - no garajām distancēm. Paldies Ketrīnai Svitcerei par drosmi.
Kas attiecas uz gadījumiem, kad tiesa lemj par bēŗnu palikšanu pie tēva, nevis mātes - domāju, ka katrs no tiem prasa individuālu iedziļināšanos. Vismaz par vienu no tiem (jā, arī presē pamatīgi izbazūnētu) man bija tā nelaime personiski uzzināt vairāk un jāatzīst, ka es noteikti nebiju sievietes pusē. Vēl jo vairāk - ņemot vērā konkrētā gadījuma apstākļus un detaļas, es biju diezgan tuvu pārliecībai, ka bērna interesēs būtu, ja viņa mātei aizliegtu viņam tuvoties.
Nevis tāpēc, ka viņa ir sieviete & šķirtene, bet tāpēc, ka viņa ir... tāda, kāda viņa ir.