Kurvjzieža kontemplācijas

krii

6.2.15 16:34

Šai ziemai būs vērmeļu garša - visu janvāri (un nu jau arī gandrīz ceturtdaļu februāra) pēcpusdienās strādādama dzeru vērmeļu tēju, un man tā vairs pat nešķiet rūgta.

• 6 raksta
• ir doma

• unpy

  6.2.15 16:50

  Ja nav noslēpums - kādu iemeslu vadīta? Lai sev atgādinātu "jā, darbs ir rūgts, bet vērmeļu tēja tomēr rūgtāka"?

  • Atbildēt
  • Diskusija

  • krii

    6.2.15 17:06

    

    Nē, tikai, kad atklāju, ka citas zāļu (resp., bezkofeīna) tējas ir gājušas bojā, kad Ričmonds nopostīja virtuvi, neaizgāju uz veikalu, bet dzēru vienīgo atlikušo. Tad aizmirsu nopirkt, bet pēc trim dienām jau bija iegaršojusies.

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais
    • Diskusija

    • unpy

      6.2.15 17:45

      Oho. Man līdzīga situācija ir bijusi divas reizes, bet abās pēc tējas pirmo malku iedzeršanas sapratu, ka tomēr jāiet uz veikalu. Izskatās, ka vajadzēja vēl drusku paciesties un tagad dzertu tikai vērmeļu tēju:))

      • Atbildēt
      • Iepriekšējais

• nova

  6.2.15 20:27

  

  nākamā pakāpe - sūkāt alvejas šķēlītes

  • Atbildēt

• helvetica

  6.2.15 22:12

  

  Vermeles ir mana milaka teja!

  • Atbildēt

• tipa75

  7.2.15 11:30

  

  Uzmanīgi. Vērmeles ir zāles, nevis padzēriens.

  • Atbildēt