Te pat nav tik daudz stāsts par šo, var jau būt, ka prasmīgs stopētājs nostopē arī jahtu ar visu Abramoviču iekšā, es vairāk par to, ka gandrīz visi iespējamie nelidmašīnu maršruti tajā virzienā vairākos posmos pārklājas ar tiem maršrutiem, pa kuriem no Āzijas Eiropā narkotikas ieplūst, kas vārdam "stopēšana" piešķir tādu diezgan drūmu, pat teiktu, ka fatālu pieskaņu.
Nav tik traki. Mani ikdienu pastaigu maršruti, spriežot pēc šļircēm, visnotaļ pārklājas ar Rīgas narkotiku izplatīšanas ceļiem, taču tas manu pārvietošanos nekādi nav ietekmējis.
Mhm, ir posmi, kuros iekšā nelien valstu oficiālās militārās vienības, jo šīm tur ir par traku, bet šļirces redzējusi rīdziniece gan visur var justies kā mājās:))
Man šķiet, ka Tu pārspilē par briesmu visaptverošo dabu.:) Jā, protams - Afganistānas un Pakistānas pierobežā ir apvidi, kuros ielīst nozīmē tīšām skriet zem lodēm, taču vienmēr eksistē apvedceļi.
Tadžikistānu es noteikti gribu apskatīt (kā nekā, māku viņu mēlē pajautāt, kā aiziet uz bibliotēku), un arī Afganistānas mierīgākā daļa varētu būt interesanta.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
http://www.diena.lv/pasaule/papildi
Jā, protams - Afganistānas un Pakistānas pierobežā ir apvidi, kuros ielīst nozīmē tīšām skriet zem lodēm, taču vienmēr eksistē apvedceļi.