Ričmondam (nospriedu, ka šis vārds viņam piestāv vairāk nekā Leo) ir potenciāls izaugt par tipisku šarmanto blēdi. Katru reizi, kad viņu rāju, viņš gan vainīgi nolaiž ausis, tomēr astesgals vibrē gatavībā pielabinoši luncināties - ak, tu taču nemaz neesi tik dusmīga, uz mani vispār neviens nevar pa īstam dusmoties, jo es taču esmu tik foooršiņš, piesēdi un es tūliņ ierāpšos tev klēpītī. Un ierāpjas arī, ar visiem saviem gandrīz 17 kilogramiem, saritinās, iebāž degunu man azotē un šņākuļo kā bēbītis: spiež uz manu nerealizēto mātes instinktu, sīkais manipulators!
kur palika ferdinands? :/
tā jau pie tā paša Leo vien varēja palikt :D
Domāju, ka vēl jāpaiet vairākiem mēnešiem līdz īstai sugu draudzībai.
Emīlija ir laikus iezīmējusi distanci - viņa saglabā savaldību un tikai brīdinoši šņāc. Šo signālu suns labi saprot un neiet viņai klāt. Šarlote mūk un slēpjas, kas, protams, uzkurina interesi.
Paldies, nē. Man šķiet, ka nu jau saime ir pietiekami liela.