Īsti nezinu, kāda ir pareizā uzvedības stratēģija pret avotiem, kas piesārņo publisko telpu ar ļaunīgiem un tumsonīgiem murgiem - tādiem kā Dimiters, Tālbergs, Šmits, Rudzītis. Tīšuprāt virināt viņus kā kanalizācijas lūkas vasaras pēcpusdienā, protams, būtu neprāts: ierēkt vai pašausmināties var vienreiz, bet pēc tam pārņem sāja sajūta kā skatoties draņķīgas šausmenes septīto sīkvelu. Tomēr principā ignorēt un nevērt vaļā nevienu interviju un nevienu rakstu, zinot, ka tas būs pilns ar sūdiem, arī nešķiet prātīgi, jebšu nav labi noslēgties nosacīti intelektuālās-liberālās Cibas hipsterīgajā dārziņā un aizmirst, ka aiz žoga pār cilvēku prātiem valda pavisam citi dēmoni.
- dominikaLīdzsvars, protams, ir vajadzīgs, taču man šķiet, ka pastāv lielāks risks ieslīgt savā interešu komforta zonā nekā tikt pārmāktam ar informāciju no tās ārpuses. Jo to informāciju, ko vēlamies iegūt paši, mēs tak nenoslinkosim noskaidrot, savukārt to, kas neinteresē/nepatīk/liekas nesakarīgi ir vieglāk ignorēt, tāpēc savā ziņā var teikt, ka pēc tieši tā ir jātiecās, lai saglabātu reālistisku, informētu skatījumu.
- rasbainieksšis ir iemesls, kāpēc es fb freidlistē turu visādus paziņas, savulaik pat mīļus un tuvus, kuri šobrīd ir aizgājuši man totāli nekomfortablos virzienos (tipa sludina līdzekļu vākšanu doņeckas opolčenciem, piemēram)
- dominikamhm, es ar